http://www.aptiekualianse.lv/lv/uzzini-vairak/detail.php Uzzini vairāk

Uzzini vairāk

Dziedāšanas priekam pievienotā vērtība

Dziedāšanas priekam pievienotā vērtība

Laimes brīžos sakām – mana sirds un dvēsele dzied... Aicinām uz sarunu mūzikas terapeiti Mirdzu Paipari, lai noskaidrotu, kādu labumu sev un organismam varam dot ar mūziku un izdziedāšanos. Vienalga – vai dziedot korī vai vienatnē rīta dušā.

Pētījumos pierādīts – jo precīzāk cilvēks pazīst mūziku, ko dzird un dzied, jo vairāk ir mācījies to analizēt un arī izpratis, jo vairāk zina par tās kultūrvēsturisko izcelsmi, jo spēcīgākas aktivitātes norit smadzenēs klausīšanās laikā. Visi cilvēki, neatkarīgi no dotībām un talantiem, ļoti līdzīgi uztver skaņdarba vēsti, sajūt emocionālos impulsus, proti, izjūt konkrētu pārdzīvojumu. Tas nozīmē – jo vairāk mūzikas dzirdam un arī paši dziedam, jo krāsaināka un bagātāka ir pasaule ap mums, jo vairāk tā mūs uzrunā un pilnveido.

Balss kā instruments

Dziedāšana ir īpaša, pat intīma personības izpausme. Balss savukārt ir ķermeņa instruments, kas palīdz ne tikai komunicēt, runājot un paužot domu, bet arī sevi apliecināt skanējumā – ar intonācijām, plūdumu, intensitāti. Ja sākam uzskaitīt visu labo, ko mums dod dziedāšana, saraksts ir ļoti iespaidīgs. Pirmkārt, dziedāšana veicina elpošanas apjoma pieaugumu, otrkārt, smadzeņu darbības kāpinājumu un, treškārt, kopējā psihiski fiziskā stāvokļa uzlabošanos. Kāds amerikāņu pētījums liecina, ka operdziedātājiem ir lielāks plaušu tilpums nekā atbilstošā vecuma pieaugušajiem un arī efektīvāka sirdsdarbība, kas nodrošina dziedošo mākslinieku būtiski garāku mūža ilgumu.

Rupjmaize un dziedāšana

Katrā ziņā arī neprofesionālis, gūstot prieku korī, vienlaikus uzlabo labsajūtu un veselību. Turklāt dziedāšanai nav nekādu ierobežojumu – dzied lieli un mazi, dzied pavisam jauni un tie, kuriem deniņi sirmi. Spilgtās un asprātīgās suitu sievas ir uzskatāms paraugs, kā ar enerģiju tiek uzlādēts gan pats dziedātājs, gan apdziedātais. Latvijā it visur ir aizrautīgi dziedātāji. Jau 1873. gadā latviešiem kopā sanākšana dziedāšanas biedrībās bija pamats pašapziņas celšanai. Dziesmu svētki, koru kari – tā visa ir mūsu kultūras pūralādes daļa. Starp citu, esot ārzemēs, tālu prom no mājām, jautāti par to, kā visvairāk svešumā trūkst, latvieši līdztekus rupjmaizei min kopīgu, sirdij tuvu dziesmu dziedāšanu savējo lokā.

Masāža ar skaņu
Vēl kāds pētījums atklāj, ka dziedāšana veicina spēka pieplūdumu. Tādu fizisku slodzi, kuras laikā tiek dziedāts, cilvēks var izturēt daudz ilgāk nekā nedziedātājs, veicot identisku darbu. Mirdza Paipare savā praksē izmanto dziedāšanu, lai iedarbinātu galvas rezonatorus, kuri ar skaņas palīdzību var it kā izmasēt smadzenes, tādējādi veicinot tām skābekļa padevi. Šādu masāžu nespēj veikt neviens cits speciālists. Attiecīgo rezonatoru ievibrēšana, apvienojot ar kustībām un elpošanu pēc A. Streļņikovas metodes (speciāli vingrinājumi, ar kuru palīdzību iespējams pārtraukt bronhiālās astmas elpas trūkuma lēkmes un hipertensīvās krīzes), pakāpeniski un uz visiem laikiem atbrīvo no daudzām hroniskām slimībām. Mūzikas terapijas metodes ir būtiskas pēctraumas seku likvidēšanā. Ja nepieciešams stabilizēt emocionālo stāvokli, pārvarēt grūtsirdību, arī var izmantot mūzikas terapijas metodes – piemērota improvizēšana, vokalizēšana, kustība. Mūzikas klausīšanās aktīvi rosina iztēli, kas savukārt veicina atmiņu. Iespējams pat uzlabot koordināciju un stabilizēt līdzsvaru. Pozitīvais mūzikas un dziedāšanas iespaids ir tik varens, ka kaut kripatiņu uzlabojuma veselībai no tās var gūt ikviens.

Labais adrenalīns

Dziedāšana, kas apvienota ar kustību, pozitīvi iedarbojas uz cilvēka organismu arī ikdienā – tā mazina un pat pilnībā novērš spriedzi, padara izturīgāku pret stresu. Dziedāt var dažādus vokālus vingrinājumus un pazīstamas dziesmas, vienlaikus aktīvi soļojot, staigājot, enerģiski pieliecoties, šūpojoties. Mirdza Paipare vada jaukto kori jau 25 gadus un ir pārliecinājusies, ka kopdziedāšana cilvēkiem ir nepieciešama. Arī tāpēc, ka uzstāšanās laikā, atrodoties uz skatuves, tiek izjusts saviļņojums, veidojas pozitīvs adrenalīna lādiņš. Tas savukārt ir neatsverams emociju, dažādu izjūtu treniņš. Nav noslēpums, ka dziedošās ģimenes veidojas saliedētākas, stiprākas, jo viņām ir gan vienota aizraušanās un piepildīts kopā pavadītais laiks. Turklāt dziedāšana nav tikai hobijs un izklaide, bet arī labs veids, kā uzlabot savu veselību.

Galva strādā

Mediķi pārliecinājušies, ka dziedāšanu var veiksmīgi izmantotpacientiem pēc insulta, ja ir traucēta runa, atmiņa. Dziedot iepriekš zinātas tautasdziesmas vai iemīļotas sadzīves dziesmas, slimnieks ātri atceras melodiju, vārdus un iegūst motivāciju atlabt, jo apzinās un jūt, ka galva strādā. Dziedāšanu plaši var izmantot logopēdisku problēmu novēršanā. Cilvēki, kuri rausta valodu, stostās, dziedot to nedara.

Dziedāšana kolektīvā ir svarīga arī kopābūšanas dēļ ar tiem, kurus izvēlamies savas personiskās saskarsmes lokam. Jo kontaktā ar draugiem un kolēģiem apzināmies sevi, jūtamies piederīgi radošam kolektīvam, ar ko varam lepoties. Tajā katra cilvēka individualitāte summējas ar blakus esošajiem, kuri domā tāpat, elpo tāpat, kuri jūt tāpat, dziedot kopā.



Līdzīgi raksti

Zems, normāls, augsts – asinsspiediens!

Asinsspiediena līmeni nosaka konkrēta smadzeņu daļa, tā dēvētais asinsrites centrs, un to attiecīgajai situācijai pielāgo nervu sistēmas reakcija. Lai regulētu asinsspiedienu, tiek mainīts sirds (pulsa)...

Lasīt vairāk


Viltīgais asinsvadu mētelītis

Holesterīns - tas nudien ir viltīgs apģērbs asinsvadiem - gan labs, gan slikts. Sajust to nevar, tas nesāp, tā esamību var tikai noskaidrot. Zināt to ir nepieciešams, lai izvairītos no sirds un...Lasīt vairāk


Svelpj krūtīs, grūti elpot – vai tiešām astma?

”Ja bērnam ir vienkārši saaukstēšanās, tā ir īslaicīga problēma – iesnas un klepus ātri pāriet. Bet, ja ilgstoši ir elpas trūkums, sēkšana, lēkmjveida klepus, kas atkārtojas, un nav...

Lasīt vairāk


Slimība, kas „nogāž” daudzus

Ziemas mēneši ir laiks, kad visapkārt sabiedrībā ir dzirdams par tukšām klasēm skolās, darba kolektīviem ar pāris stipriniekiem, jo visus pārējos ir noķēris gripas vīruss. Gripa ir nopietna akūta...

Lasīt vairāk


Slapjo kāju sekas – kakla sāpes

Jau pirmās lietus dienas ir paguvušas samērcēt kājas un ne lūgtas, ne aicinātas klāt kakla sāpes. Kas tās ir un kā tās atpazīt?

Kakla sāpes bieži ir saistītas ar vispārēju savārgumu un drudzi....

Lasīt vairāk


Sirds kliedziens pēc skābekļa

Pirmo reizi terminu “stenokardija” (angina pectoris) aprakstīja 1772. gadā Heberdens, raksturojot sindromu ar žņaugšanas un trauksmes sajūtu krūtīs, īpaši saistītu ar slodzi. Mūsdienās...

Lasīt vairāk


Pro bios – dzīvībai

"Labajām baktērijām ir liela nozīme, tikai mēs tām bieži vien nepievēršam atbilstošu uzmanību. Uzskatu, ka probiotikas vajadzētu lietot plašāk," uzskata pediatre Jadviga Beļska.

Lasīt vairāk


Māksla sadzīvot ar emocijām

Dusmas, bailes, skumjas, riebums, nicinājums, pārsteigums, prieks, apmulsums, vainas apziņa, kauns... Tās visas ir pamatemocijas, kas rodas un nereti arī izgaist pat pāris sekundēs vai minūtēs. Piedzīvojot...

Lasīt vairāk


Kur rast motivāciju pārtraukt smēķēšanu

„Nikotīns ir narkotiskā viela, kas izraisa vienu no spēcīgākajām atkarībām. Tāpēc cilvēkiem, kuri smēķē, nākas rūpīgi censties, lai atrastu spēcīgu motivāciju,” stāsta sertificēta akupunktūras,...

Lasīt vairāk


Kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūla

Katrs desmitais savas dzīves laikā pamanās iedzīvoties kuņģa vai divpadsmit pirkstu zarnas čūlā. Čūlu komplikācijas ir ceturtais biežākais nāves cēlonis Latvijā, liecina Latvijas Gastroenteroloģijas...

Lasīt vairāk


Kuņģa sula nonāk atpakaļ barības vadā

Dedzināšanas sajūta aiz krūšu kaula, kakla sāpes, atraugas, rīšanas, miega un citi traucējumi – tik dažādi var izpausties gastroezofageālā atviļņa slimība, ko gan reti kurš atpazīst. Visbiežāk,...

Lasīt vairāk


Kas nepieciešams atmiņai?

Izrādās, ka labas atmiņas garants ir nevis kāds konkrēts pārtikas produkts vai īpašs ķermeņa muskulatūras treniņš, bet gan normāla asins cirkulācija un regulārs smadzeņu darbības treniņš.

Lasīt vairāk


Kāju vietā – bluķīši

Pēdējā laikā bieži saskaros ar pieredzi, kad pat gados jaunām sievietēm pietūkst kājas. Viņām parasti šķiet, ka iemesls ir staigāšana augstpapēžu kurpēs un arī karstais laiks. Kad kāju pampšanai...

Lasīt vairāk


Kājas tik smagas...

Domājam, ka smaguma sajūta kājās un to piepampums, kas rodas dienas otrajā pusē, nozīmē vēnu problēmas, taču speciālisti apgalvo, ka šie simptomi 100% neliecina par varikozām vēnām. Savukārt ...

Lasīt vairāk


Ir labi, kur mūsu nav!

Atceros, kā studējot sapņoju par brīdi, kad būšu beigusi augstskolu, visi eksāmeni būs pagātnē un vakaros varēšu lasīt savu mīļāko rakstnieku jaunos daiļdarbus, nevis brīžiem tik bezjēdzīgās ...

Lasīt vairāk


Insults – negaidīts un bīstams

Smadzenes ir viens no aktīvākajiem cilvēka orgāniem, kas darbojas nepārtraukti. Nesaņemot skābekli un glikozi, smadzeņu šūnas neatgriezeniski mirst. Insulta pacientam palīdzība jāsaņem trīs stundu...

Lasīt vairāk


“Spjat ustalije igruški, kņižki spjat....”

Dzīve piedāvā tik daudz jauku lietu, ka dažreiz ir žēl, ka vienu trešdaļu no dzīves pavadām miegā. Taču, lai nomoda laikā būtu enerģijas pilni, miegam jābūt kvalitatīvam. Kā to panākt un ko darīt...

Lasīt vairāk