Galīgi nelaikā!

Galīgi nelaikā!

Avots: Žurnāls Aptiekārs 

Mēdzam sasirgt visnepiemērotākajos brīžos – kādai līgavai kāzu rītā sākās nopietns drudzis pēc iepriekšējās dienas peldes nepietiekami iesilušajā jūrā, kādam citam dienu pirms lidošanas ceļojumā deguns pilnīgi tek, bet nevar taču atcelt brīvdienas! Neviens mirklis nebūs gana labs slimošanai, tomēr ir tādas situācijas, kad jātiek vaļā no saaukstēšanās simptomiem maksimāli ātri.

Konsultē ģimenes ārste Ilze Pliķēna

Pacelties spārnos

Liels uztraukums par saaukstēšanos rodas, ja paredzēts lidojums. Tā laikā organisms tiek pakļauts pārslodzēm un paaugstinātam spiedienam. Ja elpceļi nav brīvi, var rasties mokošas sāpes ausīs un galvā. Fizikas likumi – liekais šķidrums no deguna dobuma var iekļūt vidusausī un radīt smagu iekaisumu. Tā ir savā ziņā ārkārtas situācija, kad risinājumam jābūt ļoti efektīvam un vērstam tieši uz simptomu likvidēšanu. Jo nevis pašas iesnas, bet gan izdalījumu uzkrāšanās deguna dobumā lidojuma laikā ir bīstama – spiediens aizdzen neceļos lieko šķidrumu, kuram citur vairs nav vietas un kurš pa nāsīm normāli netiek ārā. Tāpēc nedrīkst būt aizlikts deguns.

Nedienas ar iesnām

Ātrā palīdzība šādā situācijā – pretdrudža preparāti, kas pāris stundu laikā ievērojami mazina saaukstēšanās simptomus. Noderēs arī deguna pilieni, skalošana ar jūras ūdeni vai sālsūdeni, arī homeopātiskie līdzekļi. Ārste skaidro, ka saaukstēšanās simptomi patiesībā paši par sevi nav nekas slikts. Tie apliecina, ka mūsu organisms cīnās pret slimības izraisītājiem un cenšas attīrīties. Arī paaugstināta ķermeņa temperatūra un drudzis ir ķermeņa dabiskā aizsargreakcija. Tomēr jāņem vērā, ka var būt situācijas, kurās tieši simptomi nopietni pasliktina vispārējo stāvokli un var pat radīt jaunas problēmas. Ilze Pliķēna piebilst, ka lidmašīnā īpaši uzmanīgi jātiek vaļā no izdalījumiem, kas krājušies degunā, jo to šņaukt ar sparu nedrīkst – paaugstināta spiediena ietekmē daļa izdalījumu masas var tikt iesviesta Eistāhija kanālā, kas savieno deguna dobumu ar vidusausi, izraisot tūsku, milzīgas sāpes, un arī provocējot vidusauss iekaisumu.

Nezāles ir jāizravē

Tradicionāli gribam pēc iespējas ātrāk tikt vaļā no temperatūras, iesnām un klepus. Tomēr jāņem vērā, ka tas būtu līdzīgi, kā mēģināt atbrīvot dārzu no nezālēm, nogriežot virs zemes sakuplojušo daļu. Saknes turpinās augt, atkal un atkal atjaunojot dzinumus, varbūt pat sazeļot vēl leknāk un spēcīgāk. Tāpēc jāizvērtē, kad simptomi jāuzveic pirmie, jo to nepieciešams darīt, un kad atveseļošanās var iet savu ceļu, ļaujot simptomiem radīt organismā nelabvēlīgus apstākļus saslimšanas izraisītājam.

Atbalsta grupa

Parādoties sezonālām kaitēm, kas visbiežāk skar augšējos elpceļus (tāds ir arī pavasara periods), pašiem aptieku darbiniekiem vienmēr jābūt uz strīpas. Ilze Pliķēna piebilst, ka bacilis pielīp savam upurim, ja tas viegli padodas. Proti, saslimšanas cēloņi meklējami katra paša organismā, tā uzņēmībā pret saslimšanas ierosinātājiem. Ja organisms ir norūdīts, tiek lietots veselīgs uzturs, pietiekami daudz laika atvēlēts miegam un atpūtai svaigā gaisā, patīkamām fiziskām aktivitātēm, vīrusam cilvēks nebūs interesants.



Līdzīgi raksti

Kur palikusi balss?

Balss zudumam tradicionālākais iemesls ir saaukstēšanās vai vīrusi, taču gadās, ka balss aizsmok vai pazūd pavisam negaidīti. Konsultē otolaringologs Dins Sumerags

Lasīt vairāk


Iekaisis kakls: reaģēt vai nogaidīt?

Šīs sezonas viesis jau klāt – kairinoša sajūta kaklā. Jebkurā gadījumā tas ir kaitinošs ikdienas biedrs, kas dažreiz var izvērsties par kādu elpošanas ceļu slimību. Konsultē otolaringoloģe...

Lasīt vairāk