Kaprīzais, bet tik nepieciešamais kalcijs

Kaprīzais, bet tik nepieciešamais kalcijs

Avots: Aptiekāra Žurnāls

Lai gan zināju, ka šī minerālviela ir kaulu un zobu veidošanās pamats, īsti par kalcija nozīmi mūsu organismā aizdomājos vien tad, kad kolēģi gāja veikt kaulu blīvuma mērījumus un arī es ieteicos, ka varu to izdarīt. Biju negaidīti pārsteigta, kad mērījumi ziņoja – man varot būt risks saslimt ar osteoporozi. Kā? Man tikai 33 gadi, nekādu sūdzību, nekādu lūzumu, jūtos labi. Tāpēc sāku interesēties par kalcija nozīmi mūsu organismā.

Cilvēka organismā ir apmēram 1400 gramu kalcija. 99% no tiem būvē kaulus un zobus. Pārējais kalcijs nodrošina asins recēšanu un kapilāru caurlaidību, ir nepieciešams dažādu fermentu sastāva veidošanā, jo piedalās šūnu uzbudinājuma procesu regulēšanā un muskulatūras saraušanās procesā, nodrošina normālu nervu impulsu pārvadi, mazina neiromuskulāro uzbudinājumu, piedalās B12 vitamīna uzsūkšanā un izmantošanā.

Vai kalcijs organismā veido uzkrājumus?

Jā, lielākoties tie veidojas cilvēkam līdz 25 gadu vecumam. Taču sievietēm grūtniecības un bērna zīdīšanas laikā to iesaka lietot papildus, jo kalcijs palīdz veidot mazuļa kaulu sistēmu. Bērniem līdz 18 gadiem kalcijs nepieciešams, lai viņus pasargātu no rahīta, kā arī piedalītos veselu kaulu un zobu veidošanā. Pēc 45–50 gadu sasniegšanas rodas dažādas kaulu problēmas – tad atkal organismam kalciju vajadzētu uzņemt nedaudz vairāk, turklāt pastāv arī kaulu lūzuma vai citu kaulu slimību risks vai jau ārstēšanās nepieciešamība. Sievietes vecumā starp 40 un 70 gadu vecumu zaudē apmēram 40% no savas kaulu masas. Lai tā nenotiktu, ir vērts kalciju uzņemt papildus.

Kalcija profilaktiskā dienas deva

Sievietēm un vīriešiem

no 18 gadiem – 400–500 mg

19–50 gadu – 1000 mg (1 g)

51–70 un vairāk gadu – 1500 mg (1,5 g)

Bērniem

1–3 gadi – 100 mg

4–8 gadi – 200 mg

9–18 gadu – 400 mg;

Grūtniecēm – 1500 mg (1,5 g)

Kalcija ārstnieciskā dienas deva: 1200–1500 mg un vairāk.

Kalcijs uzturā

Vesels cilvēks pietiekamā daudzumā kalciju var uzņemt arī ar sabalansētu uzturu. Pārtikā galvenie kalcija avoti ir piens, biezpiens, siers, jogurts, zivis un zivju konservi, maize un zaļie lapu dārzeņi. Piemēram, 250 gramos jogurta ir 300–400 mg kalcija, glāzē piena ar 2,5% tauku daudzumu kalcijs ir 300 mg. Starp citu – jo liesāks piena produkts tiek ēsts, jo vairāk kalcija uzsūcas organismā.

Ja uzturs nenodrošina pietiekamu kalcija uzņemšanu, organisms to sāk ņemt no kauliem, kur ir šī mikroelementa krājumi. Lai tā nenotiktu, zaudētais kalcijs ik dienas ir jāatjauno. Par tā trūkumu organismā var liecināt nestabila sirdsdarbība, paaugstināts asinsspiediens, sāpes kaulos un izteikta zobu bojāšanās un matu izkrišana bez kāda cita zināma iemesla.

Cilvēkiem pēc 45 gadu vecuma organismā veidojas endokrīnie traucējumi, kas mazina arī veiksmīgu kalcija uzsūkšanos. Tad veidojas daudziem tik zināmā situācija, kad kalcijs tiek ņemts no kauliem, tie kļūst neizturīgi un sāk veidoties osteoporoze.

Problēmas ar kalciju ir arī nieru slimniekiem.

Uzsūkšanās organismā

Lai organisms varētu izmantot kalciju, der zināt dažus knifiņus:

  • tandēmā ar kalciju ir nepieciešams D vitamīns – abi palīdz viens otram pildīt savas funkcijas;
  • lai kalcijs stiprinātu kaulus un zobus, pietiekami jāuzņem fosfors;
  • nepieciešami attiecīgi fermenti kuņģa zarnu traktā, kas uzņemto kalciju izšķīdina;
  • pārmērīga kafijas, sāls lietošana veicina kalcija izdalīšanos no organisma;
  • kaulu aplaupītāji ir arī skābeņskābe, kas ir atsevišķu dārzeņu, piemēram, rabarberu un spinātu, sastāvā;
  • kakao un melnā tēja negatīvi iespaido kalcija uzsūkšanos organismā;
  • negatīvs efekts uz kalcija absorbciju ir lielam cukura, sāls, fosfātu un tauku daudzumam uzturā. Ātrās uzkodas, veikalos gatavi nopērkamie ēdieni, gaļas un desu izstrādājumi satur sevišķi lielu daudzumu fosfātu, tāpēc to patēriņam vēlams būt samērīgam;
  • uzsūkšanos kavē trekna un taukaina barība, baltmaize, kviešu klijas. Uzsūkšanos var veicināt C vitamīns un to saturošie produkti;
  • ikviena gastroenteroloģiska rakstura slimība mazina kalcija uzsūkšanās spēju.

! Tā kā ne viss apēstais kalcijs organismā uzsūcas, ārsti iesaka uzņemt to vairākas reizes dienā pa mazām devām. Proti, vienā reizē nepārsniegt 500 mg kalcija devu. Savukārt par kalcija pārdozēšanu var liecināt apetītes zudums, vemšana, vēdera aizcietējumi, slāpes, muskuļu tonusa pazemināšanās un pat atmiņas pavājināšanās.

Interesanti, ka kalcija uzsūkšanos ietekmē arī zāļu forma – vai tas ir tabletes, kapsulas, košļājamas tabletes vai sīrupa formā.



Līdzīgi raksti

Skaistuma vitamīni

Katra sieviete vēlas būs skaista! Un vislabākais ir tas skaistums, kas staro acīs un mirdz no pašas sievietes. Tāds skaistums ir iegūstams pie labas veselības. Ne visus vitamīnus ir iespējams...

Lasīt vairāk


Kājas tik smagas...

Domājam, ka smaguma sajūta kājās un to piepampums, kas rodas dienas otrajā pusē, nozīmē vēnu problēmas, taču speciālisti apgalvo, ka šie simptomi 100% neliecina par varikozām vēnām. Savukārt ...

Lasīt vairāk


Diabēta atspulgs tavās pēdās

Lai gan daudz runāts par īpaši rūpīgu pēdu kopšanu diabēta pacientiem, tik un tā gadās, ka cilvēki ielaiž infekcijas tiktāl, ka pirksts vai pēda jau kļūst melna. Lai gan ārsti tik bieži uzsver,...
Lasīt vairāk


Cieti kā akmens, bet bez zobakmens...

Zobupastu anotācijās norādīts līdz pat desmit funkciju, ko tās veic. Aprakstos parasti gan nav minēts, ka zobupasta cīnās ar zobakmeni. Vai tas nozīmē, ka tikt galā ar zobakmeni var tikai zobārsta krēslā?...

Lasīt vairāk