Diabēta atspulgs tavās pēdās

Diabēta atspulgs tavās pēdās

Lai gan daudz runāts par īpaši rūpīgu pēdu kopšanu diabēta pacientiem, tik un tā gadās, ka cilvēki ielaiž infekcijas tiktāl, ka pirksts vai pēda jau kļūst melna. Lai gan ārsti tik bieži uzsver, ka pacienti nedrīkst smēķēt, tomēr daudziem joprojām šķiet, ka viņus tas neietekmēs un turpina piesaukt gadījumus, kad cilvēks nodzīvojis ilgu mūžu par spīti tam, ka smēķējis. Tomēr ārsti ir redzējuši daudzus cilvēkus, kuri galvenokārt tieši smēķēšanas dēļ zaudējuši pēdas vai pat kājas.

Apturēt diabētiskās neiropātijas attīstību mūsdienās vēl nevar, tomēr var attālināt vēlīno neiropātijas komplikāciju attīstības risku.

 Pieredzes stāsts

Valentīnas kundzei ir 67 gadi. Viņa ir no Latgales, jau vairākus gadus savā mājā dzīvo viena pati. „Mans vecītis, ar kuru kopā turējāmies kā cimds ar roku, pirms deviņiem gadiem aizgāja viņā saulē ar infarktu. Bērni izauguši lieli, viņiem jau sen sava dzīve. Dēls aizbraucis uz Īriju, apprecējis vietējo, kas latviski neprot ne vārda. Aicināja, lai braucu pie viņa, bet vecu koku jau nepārstādīsi. Un ko gan es svešā zemē sadarītu!? Meita gan ir tepat Rīgā, taču viņai savas problēmas ‒ viena pati audzina dēlu un plēšas uz pusēm, lai kaut kā savilktu kopā galus. Jums jau te, pilsētā, viss tik dārgs, ka veikalā jāgriež acis uz otru pusi, uz cenām skatoties...

Man Latgalē ir savs zemes pleķītis, viena gotiņa un dažas vistiņas ‒ sava iztikšana iznāk. Kamēr es te pa Rīgu dakterējos, kaimiņiene manu māju un lopiņus pieskata. Paldies viņai ‒ labs cilvēks! Arī savs kartupelītis un burkāniņš izaug, vīra stādītās ābeles vēl brangi ražo... Tāpēc par mazo pensiju nežēlojos ‒ kā ir, tā iztieku.

Par laimi, veselība līdz šim turējās. Pēdējo divu gadu laikā gan jutos tā kā drusku savārgusi un sanīkusi, arī svarā nokritos un arvien vairāk mocījos ar lielām slāpēm, bet, kā saka, vecums jau nenāk viens. Pie daktera negāju ‒ ko nu par niekiem cilvēkus velti traucēšu! Atbrauca meita vienreiz ciemos un kļuva dusmīga ‒ galīgi vairs ne pēc kā neizskatoties un tāda dīvaina elpa no manis nākot. Arī kāja, ko netīšām ar dakšām biju savainojusi, neparko negribēja dzīt. Zieķēju virsū visu, ko no dabas veltēm zināju, bet kļuva tikai sliktāk, un arī temperatūra sacēlās. Kad nu nekā vairs nejaudāju, tad piekritu, ka jābrauc pie daktera.

Aizveda uz slimnīcu, uztaisīja analīzes. Atklājās, ka man ir ļoti augsts cukura līmenis asinīs. Daktere teica: „Ja gribi dzīvot, būs jāšpricē insulīns!” Nosūtīja uz Rīgu pie speciālistiem. Tagad jau esmu kaut cik atžirgusi, bet kāja gan negrib dzīt! Ja vispār sadzīšot, tad tas būšot ilgi, bet var arī nesadzīt, jo es tak esmu liela pīpētāja. Atzīstos, tāds grēks man ir! Ar vecīti kopā kādreiz šito lietu sākām, un nevar jau tā uzreiz vienā dienā atmest, bet, ja jāpaliek bez vienas kājas, tad laikam vairs nav izvēles...”

 Ilgstoši paaugstināts cukura līmenis

Viena no cukura diabēta hroniskajām komplikācijām ir diabētiskā neiropātija. Tās parasti parādās pēc ilgāka slimošanas laika un var būt ar ļoti daudzveidīgām izpausmēm. Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Internās medicīnas klīnikas un Endokrinoloģijas centra vadītājs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors Valdis Pīrāgs skaidro, ka šādu komplikāciju attīstīšanās iemesli ir saistīti ar cukura diabētu, proti, ar ilgstoši paaugstinātu cukura līmeni asinīs. Ir arī citi faktori, kuri šobrīd vēl nav īsti labi izprotami, kā, piemēram, dažādi hroniski iekaisumi, nelielas traumas, kas to veicina, medikamenti, neveselīgs uzturs, smēķēšana. Šie faktori parasti darbojas kopā, taču svarīgi, ka diabētiskas neiropātijas nemēdz būt bez paaugstināta cukura līmeņa asinīs. Nervu bojājumi notiek, mijiedarbojoties vairākiem faktoriem, to skaitā jāatzīmē augsts glikozes līmenis asinīs, ilgs diabēta stāžs (ilgāk par pieciem gadiem), kā arī dzīvesveids (smēķēšana, alkohola lietošana). Nevar apgalvot, ka visiem, kuri ilgstoši slimo ar cukura diabētu, attīstīsies kāda no diabētiskajām neiropātijām, tomēr ir cilvēki, kuri vairāk jutīgi uz šādu komplikāciju iespējamu attīstīšanos nekā citi. Pacienti parasti sūdzas vai nu par jušanas samazināšanos vai pārmērīgu jutību, sevišķi uz sāpēm, kas ir tā sauktā dolorozā jeb sāpju neiropātija.

Neiropātija var attīstīties arī tad, ja cilvēkam ir par daudz liekā svara. Īpaši tas raksturīgi otrā tipa cukura diabēta slimniekiem.

 Izpausmes organismā

Dakteris Pīrāgs skaidro, ka dažādās diabētiskās neiropātijas formas pieņemts iedalīt divās pamatgrupās.

Perifērā neiropātija – perifēro nervu bojājumi, kas var skart jebkuru ķermeņa daļu, taču visbiežāk kājas, īpaši ‒ pēdas. Tā ir visbiežākā cukura diabēta neiropātijas forma. Visbiežākie simptomi ir tirpšana vai samazināts jutīgums, sāpes. Simptomi īpaši izteikti var būt nakts laikā. Perifērā neiropātija var izsaukt arī muskuļu vājumu vai refleksu zudumu, īpaši pie potītēm, izraisot izmaiņas cilvēka gaitā. Var rasties dažādas pēdas deformācijas. Slimnieks, kas cieš no perifērās neiropātijas, var nepamanīt pēdu savainojumus – tādā gadījumā var izplatīties infekcija. Daudz retākos gadījumos perifērā neiropātijas forma var attīstīties arī rokās vai plaukstās, tomēr visbiežāk skar tieši pēdas. Tā ir nervu šķiedru īpatnība. Jo nervu šķiedras ir garākas, jo tās ir jutīgākas pret dažādiem bojājumiem.

Veģetatīvā neiropātija ‒ neiropātijas forma, kam raksturīgi sirdsdarbības un asinsspiediena regulācijas traucējumi. Bojājumi var skart arī zarnu traktu, urīnpūsli – izpausmes mēdz būt dažādas. Šī ir smagāka neiropātijas forma, kuras sekas var būt pat letālas. Ir slimnieki, kuri hipoglikēmijas laikā var neizjust parastos simptomus, piemēram, drebuļus, svīšanu un paātrinātu sirdsdarbību, kas savukārt traucē pamanīt šo veselībai tik bīstamo stāvokli.

Neiropātijas var būt arī motoriskas – šajā gadījumā raksturīgi kustību traucējumi, taču tā notiek ļoti reti. Diabētisko neiropātiju izcelsme ir dažāda un arī nervu šķiedras, ko tās bojā, ir dažādas. Ar to var izskaidrot, kāpēc diabētiskā neiropātija noris ar tik atšķirīgām izpausmēm.

Diabētiskās neiropātijas simptomi atkarīgi no neiropātijas formas un tā, kādi nervi ir bojāti. Dažos gadījumos nervu bojājumu, īpaši komplikāciju sākuma stadijā, nekādu simptomu nav. Pie pirmajiem simptomiem pieskaitāma tirpšana, durstīšanas sajūta vai sāpes, kas rodas kājās – pirkstos un pēdās, kā arī rokās un pirkstos. Sākumā šie simptomi ir vāji izteikti, tādēļ šo diabēta komplikāciju atklāj vēlu. Pēdējā neiropātijas attīstības stadijā jau jācīnās ar smagām sekām (iespējamas čūlas, gangrēna, pat amputācija). Dažos gadījumos sāpju sākšanās var būt arī pēkšņa un stipra.

 Izmainītā pēdas arhitektūra

Pēc V. Pīrāga teiktā, šīs komplikācijas konstatē, uzklausot pacienta sūdzības. Rūpīgi izmeklējot pacientu, redz pēdu pirkstu deformācijas, sacietējumu veidošanos, tāpēc jebkuram diabēta pacientam tik svarīgi būtu reizi gadā izmeklēt pēdas. Izmeklējumi ir dažādi, piemēram, pārbaude ar mikrofilamentu jeb astru, kas iegūts no zirga astes. To pieliekot pie pacienta ādas, ārsts jautā, vai cilvēks šo pieskārienu sajūt. Lai veiktu izmeklējumu, slimniekam jānovelk zeķes no abām kājām, lai pēdas varētu rūpīgi apskatīt. To izdarīt ir svarīgi, jo neiropātijai raksturīga izmainīta pēdas arhitektūra. Pēda kļūst plakana, spiežas apavos, kas deformē pēdu, var rasties kāju pirkstu ādas sacietējumi, kas sliktākajā gadījumā var pāriet hroniski nedzīstošās čūlās uz pēdām, un gala stadijā to sauc jau par diabētiskās pēdas sindromu. Tad savukārt ir ļoti augsts risks, ka nāksies pēdu amputēt, it sevišķi, ja pacients ir smēķētājs un ja viņam ir arī asinsvadu ateroskleroze, kas ietekmē asinsriti.

Kopā ar neiropātiju un infekciju šī komplikācija var veidot riskantu stāvokli. Diabēta pacientiem pēdas vai pat kājas amputācijas risks ir vairākus desmitus reižu augstāks nekā citiem cilvēkiem. Šī iemesla dēļ, ja izmaiņas ir sākušās, ieteicams vērsties pie apavu speciālista, lai cilvēkam izgatavotu speciālus ortopēdiskos apavus, iepriekš konsultējoties ar podologu. Tad var samazināt risku, ka izveidosies čūlas, infekcijas un draudēs amputācija.

 Apturēt attīstību

ü  Ārstēšanas shēmas ir ļoti atšķirīgas, bet viss sākas ar rūpīgu izmeklēšanu.

ü  Pirmais solis ceļā uz diabētiskās neiropātijas turpmākas attīstības apturēšanu ir tā noregulēts glikozes līmenis asinīs, lai tas iekļautos normas robežās. To kontrolēt palīdz ēdienreižu plānošana, fiziskās aktivitātes, arī nepieciešamie medikamenti. Ir pētījumi, kas pierāda, ka neiropātijas simptomus palīdz atvieglot un apturēt benfotiamīns, kas ir vitamīna B1 taukos šķīstošā forma.

ü  Ārkārtīgi svarīga ir pēdu kopšana. Kāju pirkstu nagus vajadzētu tikai vīlēt, nevis apgriezt ar šķērēm. Ja ir arī nagu sēnīte, tad baktērijas var iekļūt iegrieztajā brūcē.

ü  Cilvēks var nesajust sāpes, ja sāpju sajūta ir traucēta... Diabēta slimniekiem iesaka gan pašiem ik dienas pārbaudīt tieši pēdu veselības stāvokli, gan regulāri doties pie ārsta.

ü  Svarīgi, lai apavi būtu ērti un zeķes bez stingri savilktas augšējās malas, kas nospiež ādu. Jālieto arī pēdu ādu mīkstinoši krēmi.

ü  Diabēta pacientiem ieteicams aizmirst par smēķēšanu. 


Avots: Aptiekāra Žurnāls



Līdzīgi raksti

Vingrojumi nogurušām kājām

Lai atpūtinātu nogurušas un pietūkušas kājas, jānodrošina to normāla apasiņošana un limfas attece. Te noder daudzas aktivitātes, sākot ar pastaigu, iešanu, nūjošanu, skriešanu, – jebkura...

Lasīt vairāk


Statiskās slodzes slimība – osteohondroze

Stīva un sāpoša mugura bijusi teju ikvienam, piemēram, pēc kartupeļu talkas rudenī. Neiroloģe Rūta Jansone skaidro, ka par to nav jāuztraucas, bet, ja sāpes mugurkaulā ir nepārtraukti un rada...

Lasīt vairāk


Sāp locītavas jau kopš bērnības

Latvijā ir apmēram 1500 bērnu (līdz 18 gadu vecumam), kuri slimo ar kādu no reimatoloģiskām slimībām. Vieglāk norit akūtie artrīti, kas parasti veidojas pēc kādas infekcijas slimības un locītavās nerada...

Lasīt vairāk


Pirmā palīdzība traumas gadījumā


Konsultē traumatologs ortopēds Dmitrijs Kirejevs

Lasīt vairāk


Pēkšņas muguras sāpes

Tādas, ka nevar ne izkāpt no gultas, ne pieliekties, ne aiziet uz darbu. Kas noticis? Konsultē sertificēta fizioterapeite un masiere Ineta Zaharevska

Lasīt vairāk


Palīgs pārvietoties

Opīšiem un omītēm, arī gados jauniem cilvēkiem pēc traumām bieži vien jāizmanto kāds pārvietošanās palīglīdzeklis. Liela daļa no tiem ir nopērkama tieši aptiekās. Kā atrast piemērotāko? Konsultē...

Lasīt vairāk


Locītavai drudzis?

Arvien biežāk gan jaunus, gan vecus cilvēkus un pat mazus bērnus nomoka locītavu sāpes. Kā sevi pasargāt no nepatīkamajām sajūtām?

Locītavas ir svarīgs mehānisms, lai cilvēka ķermenis varētu pilnvērtīgi...

Lasīt vairāk