Sezonas liksta polinoze

Sezonas liksta polinoze

Apmēram ceturtā daļa Eiropas iedzīvotāju sirgst ar polinozi jeb siena drudzi, ko izraisa alerģija pret koku, zāļu, nezāļu, graudzāļu ziedputekšņiem. Alerģisko slimību izmeklēšanas un ārstēšanas centra alergoloģe Signe Puriņa stāsta, ka alerģiju atšķirt no saaukstēšanās ne vienmēr spēj pat ārsts.

Reizēm abas lietas pārklājas – alerģiski cilvēki vieglāk saslimst ar vīrusinfekcijām.  Ziedputekšņu alerģija izpaužas kā acu asarošana, graušana, konjunktīvu apsārtums, deguna tecēšana, šķaudīšana, dažiem pacientiem – neciešama rīkles nieze, citiem – ausu iekšpuses nieze. Smagākā izpausme aptuveni 30–40% polinozes pacientu ir vieglākas vai smagākas formas astma ar elpas trūkumu, pamatīgu klepu ar krēpām un svilpšanu krūtīs. Polinoze ir sezonāla kaite – ja, piemēram, bērns katru gadu maijā saslimst ar vidusauss iekaisumu, tam jāpievērš uzmanība un iespējami ātri jāveic pārbaude.

Alergoloģe Signe Puriņa stāsta, ka saslimšana ir saistīta ar laika apstākļiem pavasarī, kas katru gadu ir citādi. Piemēram, bērzu, kas ir viens no stiprākajiem kairinātājiem, ziedēšanas sezona mitrā, aukstā laikā var ilgt 3 nedēļas, bet sausā un saulainā – pat astoņas; ir bijušas sezonas, kad bērzi zied no marta beigām līdz Jāņiem. Līdzīgi ar graudzālēm – ja vasaras sākums mitrs, tās sāk ziedēt tikai pēc Jāņiem, bet citreiz – jau maija beigās.

Latvijā ziedputekšņu alerģija sausā un siltā laikā var piemeklēt 15–20% cilvēku. Pilsētnieki slimo vairāk, lauku cilvēki – mazāk, jo pilsētas netīrajā gaisā putekšņi kļūst smagāki, tiem pievienojas izplūdes gāzu daļiņas, smagie metāli, tāpēc tie nosēžas dziļāk elpvados.

No kokiem galvenais alergēns ir bērzi, arī alkšņi un lazdas. Ar to ziedēšanu sākas alerģiju sezona. Savukārt papeļu putekšņus kā alergēnus analīzes uzrāda ļoti reti, mazāk nekā 1% gadījumu, tātad uzskats par papelēm kā spēcīgiem alergēniem ir mīts, uzsver daktere Puriņa. Kad lido papeļu pūkas, papeles sen jau ir noziedējušas, jo zied īslaicīgi – tikai piecas dienas. Tiem, kuri domā, ka viņiem ir alerģija no papeļu pūkām, visbiežāk ir alerģija no graudzālēm, kas zied pūku lidošanas laikā, parasti – no timotiņa. Bet zināma saistība papeļu pūkām ar alerģiju ir – pūkas veļas un savāc ap sevi visu ko citu, aplīp ar putekšņiem, putekļiem, tāpēc rodas kairinājums.

Kā ārstēt pavasara alerģiju?

Jaunākā un efektīvākā ārstēšanas metode ir specifiskā imūnterapija – ilgstoša un regulāra vainīgo alergēnu olbaltumvielu injekciju ievadīšana zemādā vai arī pilienu veidā norijot. Imūnterapija atbilst galvenajam homeopātijas principam – ārstēt līdzīgu ar līdzīgu. Tas ir vienīgais veids, kā apstādināt alerģijas procesu – pamazām pieradinot organismu. Diemžēl imūnterapija nav piemērota tiem pacientiem, kuri ir jutīgi pret lielu skaitu ziedputekšņu veidu (par robežu tiek uzskatīti trīs alergēni). Imūnterapija nav piemērota arī vidēji smagas un smagas astmas un alerģiskā dermatīta gadījumā, toties tā ļoti labi palīdz alerģiska rinokonjunktivīta gadījumā, kā arī, ja ir astmas draudi vai viegla astma.

Ja cilvēks tomēr izlemj vispirms taujāt zāles aptiekā, nevis alergologam?

Vienkāršākos gadījumos var tikt galā ar bezrecepšu medikamentiem. Sarežģījumi rodas tāpēc, ka visbiežāk cilvēki lieto nazālos vazokonstriktorus – līdzekļus, kas novērš deguna gļotādas tūsku. Tie ir efektīvi, bet nav paredzēti ilgstošai lietošanai, tos drīkst lietot tikai 5–7 dienas, jo pēc tam veidojas apburtais loks – bez tiem nav iespējams iztikt: gļotāda ir pieradusi, un arī medicīniski vairs nav iespējams palīdzēt. Sezona parasti ir mēnesi vai divus, bet tik ilgi šos līdzekļus lietot nav pieļaujams. Arī šo līdzekļu maiņai nav nozīmes – deguna gļotāda jau ir cietusi.

Vieglākos gadījumos var palīdzēt dabiskas izcelsmes līdzekļi, piemēram, deguna izskalošana ar jūras ūdeni, antihistamīnu aerosols vai lokālais glikokortikoīdu aerosols.

 Materiāls tapis sadarbībā ar Aptiekāra Žurnāls



Līdzīgi raksti

Viena no ziemas likstām - sāpīgās aukstumpumpas

Reti kurš var teikt, ka nezina, kas ir sāpīga un kaitinoša aukstumpumpa jeb herpe. Ja cilvēks reiz ir inficējies ar herpes simplex vīrusu (HSV), tad „tikt vaļā” no tā ir praktiski...

Lasīt vairāk