Lai stresa žņaugs rimstas

Lai stresa žņaugs rimstas

Laikā, kad zied ābeles, ķirši, ievas un kastaņi, ir vairākas cilvēku grupas, kuras par visām varītēm cenšas neredzēt un nesajust smaržīgo ziedoni. Tās ir personas, kuras gatavojas mācību iestāžu gala eksāmeniem, raksta diplomdarbus. Viņu ikdiena ir stresa pārpilna. Kas ir stress un kā to atpazīt? Kā palīdzēt to mazināt?

Stress ir normāla ķermeņa reakcija pret dažādiem kairinātājiem, piemēram, draudiem, uzbudinājumu, uztraukumu, radušos problēmu u.c. Stresa izraisītājus sauc par stresoriem tos var iedalīt pozitīvajos un negatīvajos. Pozitīvie ļauj veiksmīgāk koncentrēties, sasniegt labākus rezultātus, savukārt negatīvais stress izraisa problēmas tas iespaido labsajūtu, grauj veselību un spēka resursus. Stresori var būt dažādi – sākot ar apgaismojumu, troksni un beidzot ar verbālo un neverbālo valodu, intonāciju, mīmiku un acu skatienu. Stress var rasties arī tad, ja jebkurš stimuls mainās vai gluži pretēji – ir vienveidīgs un nemainās. Ilgstošs stress ir cēlonis daudzām nopietnām slimībām. Jo ilgāka ir stresora iedarbība uz cilvēku, jo tas kaitīgāks.

Stresu iedala veselīgajā stresā tas ir eistress, un kaitīgajā stresā tas ir distress.  Eistress ir tas, kas būtu nepieciešams ikvienam, īpaši tiem, kuri ir aizņemti mācību procesā. Tas palīdzēs vieglāk koncentrēties un sasniegt labākos rezultātus.

 Stresa galvenie simptomi:

§  emocionālie: aizkaitināmība, nemiers, miega traucējumi, depresija, grūtsirdība, atsvešināšanās, spēku izsīkums, attiecību problēmas ģimenē;

§  izzinošie jeb kognitīvie: grūtības koncentrēties, atcerēties, apgūt jauno, pieņemt lēmumus;

§  uzvedības: narkotiku, alkohola un tabakas lietošana, destruktīva rīcība;

§  fizioloģiskie: problēmas ar mugurkaulu, pazemināta imunitāte, sirds problēmas, asinsspiediena paaugstināšanās, problēmas ar gremošanas sistēmu, izmaiņas ēšanas režīmā.


Viena recepte kā tikt galā ar stresu nav izdomāta. Tāpēc mēs katrs izmantojam to metodi, kas palīdz mums individuāli. Pārsvarā šīs stresa pārvarēšanas metodes var klasificēt kā nemedikamentozās metodes. 


Te lieti noder:

  • fiziskas aktivitātes - pēc emocionālas pārslodzes nav nekā labāka par fizisku nogurumu. Regulāra sportošana, darbi lauku sētā, izbrauciens ar velosipēdu, skriešana, soļošana, nūjošana u.c. būs labs ārstnieciskais līdzeklis;
  • pilnvērtīgs miegs;
  • relaksējoša atpūta kopā ar tuviniekiem;
  • jebkura patīkama nodarbe, kas sagādā prieku – sākot no tamborēšanas līdz filozofijas domubiedru grupu apmeklējumiem;
  •  alkohola, cigarešu un citu atkarību izraisošu vielu lietošanas ierobežošana;
  • pareiza un sabalansēta ēdienkarte ar daudz augļiem un dārzeņiem;
  • laiks un telpa, kur pabūt vienatnē ar sevi un sakārtot savas prioritātes dzīvē. Uzraksti tās uzskatāmi uz lapas un vajadzības gadījumā turi acu priekšā;
  • sava sociālā tīkla stiprināšana – iemācies uzticēties apkārtējiem, izveido sev tuvo cilvēku loku, kuriem var uzticēties. Tas ir jāņem vērā ne tikai mājās, bet arī darbā – lai ir sava komanda, kurai uzticēties;
  • ūdens procedūras – peldēšana baseinā, zemūdens masāžas.
Stresa mazināšanai var izmantot augu valsts preparātus, tējas, kas satur baldriāna saknes, māteres lakstus, piparmētras lapas u.c.  
Bez ārsta ziņas nav ieteicams izvēlēties psihotropos medikamentus, depresijas vai miega terapijas līdzekļus – tie rada ķīmisku ietekmi, labsajūtu un arī pieradumu!

 

 



Līdzīgi raksti

Sievietes pasaule menopauzes laikā

Līdz trīsdesmit gadiem mēs par novecošanu nedomājam. Pēc trīsdesmit iedomājamies gan, bet šīs domas veiksmīgi atvairām. Pēc četrdesmit jau ir citādāk. Sieviešu žurnālos rakstus par attiecībām...

Lasīt vairāk


Lai klikšķina stipri, skaisti nadziņi

Balta, skaista, auksta ziema. Trausli, lūstoši un šķeloši nagi. Ne viena vien dāma ko tādu pieredzējusi, pat, ja visu ziemu cītīgi kopj rokas un nēsā cimdus. Mūsu nagiem ir nepieciešama īpaša...

Lasīt vairāk


Lai bilde skaidra

Nereti mūsu vecāki par vislabāko ciemakukuli un dāvanām atzīst dažādus vitamīnus. Starp tiem nenoliedzami ir arī luteīnu saturošie preparāti, kas palīdz uzturēt mūsu acis formā. Arī neskaitāmi...

Lasīt vairāk


Galīgi nelaikā!

Mēdzam sasirgt visnepiemērotākajos brīžos – kādai līgavai kāzu rītā sākās nopietns drudzis pēc iepriekšējās dienas peldes nepietiekami iesilušajā jūrā, kādam citam dienu pirms lidošanas...

Lasīt vairāk


Burtiņš B – veselai ādai, labai atmiņai, stabiliem nerviem

Nevienam nav noslēpums, ka vitamīnus var saskaitīt tāpat kā alfabētu – ir gan A, gan, B, gan C un K, gan citi vitamīni. Lai veiktu ikdienas funkcijas, cilvēka ķermenim nepieciešami tauki...

Lasīt vairāk