Kas nepieciešams atmiņai?

Kas nepieciešams atmiņai?

Cilvēks bez atmiņas ir kā apmaldījies valis tuksnesī. Ir tik svarīgi atcerēties ne tikai savas un ģimenes locekļu dzīves nozīmīgākos notikumus, bet arī daudz it kā nevajadzīgus sīkumus. Atmiņu var un vajag trenēt, vēl bez tā atmiņai ir nepieciešams arī palīdzēt un to „palutināt”.

Atmiņai vajadzīgās vielas:

·         vitamīni: B vitamīns – atrodams gaļā un aknās, rupjmaizē, treknās zivīs, sierā, pākšaugos. Regulē nervu šūnu vielmaiņu  un ir nepieciešami normālai smadzeņu šūnu darbībai. C vitamīns – atrodams svaigos augļos, ogās un dārzeņos, īpaši daudz upenēs, zemenēs, citrusaugļos, spinātos, paprikā un Briseles kāpostos; E vitamīns – meklējiet riekstos, īpaši valriekstos, auzu pārslās, olās, avokado, saulespuķu, kukurūzas, lineļļā un olīveļļā;

·         minerālvielas: cinks un dzelzs. No pārtikas produktiem šīs minerālvielas var atrast sierā, gaļā, pākšaugos, rupjmaizē, auzu pārslās, avenēs un zemenēs. Raksturīgi, ka cinks, dzelzs un jods ir atbildīgs par īslaicīgās atmiņas uzlabošanu, savukārt tieši īslaicīgajā atmiņā atmiņas traucējumi rodas vispirms;

·         omega-3 taukskābes jeb nepiesātinātās taukskābes piedalās nervu šūnu apvalka veidošanā un nodrošina smadzeņu barošanu. Vienkāršākais variants ir katru dienu ieņemt kapsulu ar omega-3 taukskābēm. Otra alternatīva ir vismaz divas reizes nedēļā ēst zivis – siļķi, skumbriju, lasi vai sardīni.

·         Ginko biloba aktīvās vielas uzlabo asins cirkulāciju, mazina kapilāru caurlaidību un palielina vēnu tonusu. Ekstrakts stimulē vielmaiņu smadzenēs, palielina skābekļa piegādi smadzeņu šūnām un uzlabo neiromediatoru vielmaiņu smadzenēs. Ginko biloba lietošana uzlabo cilvēka kognitīvās funkcijas, atmiņu un mācību vielu uztveri.

·         Lecitīns nodrošina smadzeņu šunas ar fosfolipīdiem, kas nepieciešamo smadzeņu apvalkiem. Tas uzlabo nervu audu struktūru un veicina asāku domāšanu.

Pirms jebkuru medikamentu vai uztura bagātinātāju lietošanas vienmēr konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.


Fiziskās nodarbības un atcerēšanā

Nav lielas nozīmes, ar kādu aktivitāti cilvēks nodarbojas. Galvenais, ka tiek paātrināta asinsrite un cilvēka smadzenēm tiek piegādātas barības vielas, kas palīdz tām strādāt. Taču daži pētījumi liecina, ka, piemēram, par skriešanu, iešanu vai slēpošanu labākas nodarbības atmiņas saglabāšanā ir tādas, kuru izpildei ir nepieciešama kaut kā atcerēšanās. Tāda ir dejošana, jo treniņa laikā cilvēkam jāiegaumē un jāizpilda konkrēti deju soļi.

Bez ievērības nevar atstāt arī tādu interesantu nodarbi kā vienkāršu acu grozīšanu. Ir pierādīts, ka 30 sekunžu ilga abu acu pagrozīšana uz vienu un otru pusi uzlabo atmiņu, jo nodarbina tos pašus smadzeņu apvidus, kas atbild par atmiņu.

Māksla un mūzika

Ļoti labs atmiņas treniņš ir kāda mūzikas instrumenta apguve. Prāta analītiskās spējas pozitīvi ietekmē džeza un klasiskās mūzikas klausīšanās, bet atmiņu un domāšanu kopumā veicina jebkādas mūzikas klausīšanās un mācīšanās. Savukārt mākslas darba baudīšanas laikā cilvēka atmiņā nāk iepriekšējā dzīves laikā iegūtā informācija – redzētais, mācītais, lasītais, dzirdētais. 

Atmiņai neļaut ierūsēt 


Viens no labākajiem atmiņas trenēšanas veidiem ir kaut ko mācīties no galvas. Piemēram, katru dienu apgūt dažas dzejoļa rindas vai izlasīt kādu nelielu stāstu un brīvā brīdī to mēģināt pie sevis atstāstīt. Atmiņas trenēšana ir arī ikdienišķu lietu atcerēšanās, piemēram, veikalā pērkamo produktu klāsts vai autobusa atiešanas laiku paturēšana galvā, nevis pierakstīšana uz lapiņas. Tikpat svarīgi ir katru dienu lasīt un rakstīt. Tāpēc arī ieteicams dienas beigās rakstīt dienasgrāmatu par dienas laikā piedzīvoto.

Atmiņu veicina arī ceļošana un jauni piedzīvojumi, jo tie saistīti ar jaunām emocijām un zināšanām, kuras pats ceļotājs vēlāk atceras savā galvā vai stāsta kādam citam.

 Atmiņu nokauj:

·         slikts un nepietiekams miegs;

·         mazkustīgs dzīvesveids un ilgstošas statiskas pozas;

·         nepilnvērtīgs uzturs;

·         pārāk trekns uzturs;

·         bieža pusfabrikātu ēšana;

·         tievēšanas diētas;

·         ilgstošs stress;

·         regulāra alkohola lietošana.

 

Ik dienu  kaut nedaudz, bet regulāri vēlams vingrināt savu atmiņu. „Neviens nav vientuļš, kamēr spēj atcerēties. Reizē ar atmiņu zūd arī cilvēks pats.” Šie vārdi pieder zviedru literātam Arturam Lundkvistam. Jā, arī izteicienu, citātu un dažādu aforismu citēšana no galvas ir veids, kā vingrināt atmiņu. 

 

 Materiāls sagatavots kopā ar Aptiekāra Žurnāls



Līdzīgi raksti

Statiskās slodzes slimība – osteohondroze

Stīva un sāpoša mugura bijusi teju ikvienam, piemēram, pēc kartupeļu talkas rudenī. Neiroloģe Rūta Jansone skaidro, ka par to nav jāuztraucas, bet, ja sāpes mugurkaulā ir nepārtraukti un rada...

Lasīt vairāk


Slimība, kas „nogāž” daudzus

Ziemas mēneši ir laiks, kad visapkārt sabiedrībā ir dzirdams par tukšām klasēm skolās, darba kolektīviem ar pāris stipriniekiem, jo visus pārējos ir noķēris gripas vīruss. Gripa ir nopietna akūta...

Lasīt vairāk


Slapjo kāju sekas – kakla sāpes

Jau pirmās lietus dienas ir paguvušas samērcēt kājas un ne lūgtas, ne aicinātas klāt kakla sāpes. Kas tās ir un kā tās atpazīt?

Kakla sāpes bieži ir saistītas ar vispārēju savārgumu un drudzi....

Lasīt vairāk


Satraucošākās neziņas minūtes

Minūte, divas, trīs... Ir brīži, kad tās velkas tik lēni un mokoši, tajās tiek pārdomāta visa līdzšinējā dzīve, izplānota nākotne. Tās ir minūtes, kad tiek gaidīts grūtniecības testa rezultāts....

Lasīt vairāk


Kas nepieciešams atmiņai?

Izrādās, ka labas atmiņas garants ir nevis kāds konkrēts pārtikas produkts vai īpašs ķermeņa muskulatūras treniņš, bet gan normāla asins cirkulācija un regulārs smadzeņu darbības treniņš.

Lasīt vairāk


Burtiņš B – veselai ādai, labai atmiņai, stabiliem nerviem

Nevienam nav noslēpums, ka vitamīnus var saskaitīt tāpat kā alfabētu – ir gan A, gan, B, gan C un K, gan citi vitamīni. Lai veiktu ikdienas funkcijas, cilvēka ķermenim nepieciešami tauki...

Lasīt vairāk