Sezonālā alerģija – siena drudzis. Kā ar to cīnīties?

Medicīnas vēsturē zināmi daudzi un dažādi alerģiju veidi, bet viens no visvairāk izplatītajiem ir sezonālais siena drudzis jeb polinoze, kas spēj sabojāt pat vissaulainākās dienas. Asarojošas acis, iesnas vasaras vidū, apgrūtināta elpošana un vājums – tas viss traucē izbaudīt lieliskos laika apstākļus. Bet kā šo alerģiju, no kuras cieš trīs līdz četri procenti cilvēku, padarīt vieglāk panesamu un vai no tās var atbrīvoties?

 

Kas ir siena drudzis un kā tas rodas?

Siena drudzis ir alerģiska slimība, kas saistīta ar iesnām, lēkmjveida šķavām, asarošanu, konjunktivītu, bronhiālās astmas lēkmēm, paaugstinātu temperatūru. Tas parādās tikai augu ziedēšanas laikā, jo to izraisa ziedputekšņi, lielākoties timotiņa, papeļu, bērzu, auzenes, ambrozijas, vērmeļu, kā arī rožu, ceriņu u.c. ziedputekšņi. Alerģiska reakcija rodas, šiem ziedputekšņiem tieši nokļūstot uz gļotādas, un tās smagums ir atkarīgs no ziedputekšņu koncentrācijas gaisā.

Galvenais vaininieks šādā situācijā ir īmunsistēma. Cilvēkiem, kuri cieš no siena drudža, šajā periodā organisma imūnšūnas kļūst pārmērīgi „aizdomīgas” un nekaitīgajos ziedputekšņos saskata ienaidnieku numur viens. Tāpat tiek uzskatīts, ka alerģiskas reakcijas ir iedzimtības rezultāts. Ja kāds no jūsu vecākiem regulāri cieš no polinozes, iespēja saslimt ir arī jums. Neko labu nesola piedūmotais un putekļainais pilsētas gaiss: saskaņā ar statistiku pilsētniekiem polinoze „uzbrūk” sešas reizes vairāk nekā lauku rajonos dzīvojošajiem.

Labā ziņa ir tāda, ka siena drudzis ir sezonāla nelaime, tāpēc tā ķeras klāt tikai dažas reizes gadā. Sliktā ziņa: tas var notikt salīdzinoši ilgā laika posmā. Speciālisti polinozes izplatību iedala trīs posmos: pavasara alerģija no aprīļa vidus līdz maija beigām (šajā laikā uzzied alkšņi, lazdas, bērzi, ozoli, kļavas), vasaras alerģija, kad bīstami ir rudzi, kukurūza, lapsaste, timotiņš, un rudens alerģija līdz oktobrim, kad mūs apdraud vībotnes, balodenes un dažādi asteru dzimtas augi.

Daudzi cilvēki uzskata, ka, ja līdz šim ne reizes nav piemetusies alerģija, tad arī polinoze viņiem nav bīstama. Tomēr gluži tā nav. Alerģiskā reakcija daudzus gadus var mist „pagrīdē”, nekādi neizpaužoties, lai kādā negaidītā brīdī mūs pārsteigtu ne pa jokam. Šāda īpatnība saistīta ar faktu, ka imūnās aizsardzības šūnām ir „atmiņa”, kas, kontaktējoties ar lielu daudzumu alergēnu, dažus no tiem iekļauj „melnajā sarakstā”. Taču brīdī, kad šūnām nākas tikt galā ar pārāk lielu dažādu alergēnu skaitu, jums pēkšņi var sākties negaidīti asa alerģiska reakcija.

 

Kā diagnosticēt un ārstēt alerģiju?

To, kādi ziedputekšņi slimību izraisījuši, nosaka ar diagnostiskām ādas pārbaudēm, taču to, protams, var izdarīt vienīgi alergologs vai imunologs. Pie ārsta jums nāksies atcerēties, kādas slimības esat pārcietuši gan bērnībā, gan vēlāk, un tikai tad dakteris varēs noteikt, kas tieši apdraud jūsu organismu. Tas ir visai sarežģīts process, ieskaitot asins analīžu ņemšanu un dažādu testu veikšanu, tomēr veselība vienmēr pirmajā vietā. Bez medikamentozas terapijas reti kurš izsprūk sveikā. Alerģiskas reakcijas var ārstēt arī ar homeopātiskām metodēm un fitoterapiju, tāpat tiek uzskatīts, ka jūtamu rezultātu var sasniegt ar jogas palīdzību, tomēr pats galvenais – nemēģiniet nodarboties ar sevis ārstēšanu!

 

Labākā ārstēšana – profilakse

Pats drošākais veids, kā izvairīties no alerģijas, ir vienkārši no tās aizbēgt – paņemt atvaļinājumu un ziedēšanas laikā aizbraukt uz „no putekšņiem brīvu zonu”. Taču, ņemot vērā, ka bīstamais periods ir visai ilgs, bet putekšņi – dažādi, to būs visai grūti īstenot. Līdz ar to, ja uzskatāt, ka esat riska grupā, derētu ievērot dažus vienkāršus profilakses pasākumus.

• Dzīvokļa logus atveriet tikai pa nakti, bet dienā centieties lietot gaisa kondicionieri! Ja nav tādas iespējas, pāri vēdlodziņam nostiepiet smalku tīkliņu vai marli, ko ik pa laikam samitriniet. Mitrais audums aizturēs putekļus.
• Tieciet vaļā no visiem priekšmetiem, kas uzkrāj putekļus: mīkstajām mēbelēm, pūkainiem paklājiem, atvērtiem grāmatu plauktiem! Biežāk mazgājiet grīdu.
• Atsakieties no kosmētikas un mazgāšanas līdzekļiem, kas gatavoti uz ārstniecības augu bāzes.
• Neturiet mājās sausos ziedus.
• Ja cilvēkam ir tendence uz alerģijām, piemērotākais brīdis pastaigām ir lietains laiks. Paņemiet lietussargu un dodieties garās pastaigās! Tad varēsiet elpot ar pilnu krūti, jo lietus laikā putekļi nav bīstami. Tāpat pēc pārnākšanas mājās ieejiet dušā, lai aizskalotu dienas laikā uzkrātos putekļus!