Varoņa lomā - vitamīns

Vitamīni varoņa godā tiek celti ikreiz, kad cilvēku ķērusi kāda kaite. Kāpēc vitamīns ir tāds veselības varonis?

Vitamīnus organisms nespēj veidot, tādēļ tie ir jāuzņem ar uzturu. Taču ar vitamīniem vien nebūs līdzēts – organismam vajadzīgas arī minerālvielas.. Cilvēka organisms vitamīnus un minerālvielas saņem ar uzturu un daļēji ar ūdeni. Kompleksi vai dalīti ērtāk vitamīnus un minerālvielas ir saņemt lietojot uztura bagātinātājus. Uztura bagātinātāji papildina uzturu, bet neaizvieto to. Tie mēdz būt dabiskas izcelsmes vai arī sintētiski.

A vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, kas nepieciešams redzei, ādas veselīguma uzturēšanai un paaugstina organisma spēju pretoties dažādām infekcijām, kā arī veicina kaulu un zobu veidošanos un stiprina nervu šūnas. Sievietēm nepieciešami 700, bet vīriešiem 900 mikrogrami A vitamīna katru dienu. To var uzņemt, ēdot ar karotenoīdiem bagātus augļus un dārzeņus – tos, kuri ir dzeltenā vai oranžā krāsa. Seši miligrami beta-karotīna - tik daudz tā ir vienā lielā burkānā – gremošanas procesā pārveidojas par 1000 mikrogramiem A vitamīna. Visvairāk paša A vitamīna ir aknās, tāpat arī zivīs un olu dzeltenumos. 

C vitamīns ir viens no vispusīgākajiem vitamīniem. Tas pasargā no iespējas pārlieku viegli iedzīvoties zilumos un palīdz dziedēt brūces. C vitamīns stiprina kapilārus un sekmē skābekļa un barības vielu nokļūšanu visās ķermeņa daļās, tas ir spēcīgs antioksidants, stiprina organisma imūnsistēmu un, lai arī tas nepasargā no saaukstēšanās, tā lietošana pie pirmajiem iesnu simptomiem šo slimību novērsīs. Sievietēm dienā jāuzņem 75 miligrami, vīriešiem – 90. Smēķētājiem jāuzņem vēl papildus 35 miligrami. Šo vitamīnu atradīsi sarkanos, zaļos un oranžos augļos. Piemēram, pusšķīvja brokoļa dos 60 miligramus, tikpat cik puse sarkanās paprikas. Daudz C vitamīna ir papaijā, melonē un zemenēs.

E vitamīns piedalās vielmaiņas procesos, nepieciešams muskuļu, arī sirds muskuļa normālai funkcionēšanai. Mazos daudzumos E vitamīns ir atrodams dārzeņu eļļās, riekstos, treknās zivīs (tuncī, lasī), veselos graudos un tumšas krāsas dārzeņos. Lai iegūtu ikdienas devu, jāapēd trīs karotes saulespuķu sēklu vai mazumiņš mandeļu. E vitamīns ilgi neizdzīvo pārtikas glabāšanas procesā, tāpēc pārtika jālieto uzturā svaiga. Šis vitamīns šķīst taukos, tāpēc ēdienu vajadzētu gatavot ūdenī, jo gatavošana ar eļļu liks vitamīnam izzust no gatavojamā ēdiena.

Liela nozīme ir arī B grupas vitamīniem, kuri nodrošina nervu sistēmas un smadzeņu darbību. Īpaši tas ir nepieciešams topošajām māmiņām, kurām dienā ir jāuzņem 400 mikrogrami folijskābes. Folijskābe atrodama apelsīnu sulā (109 mikrogrami vienā glāzē), spinātos, aknās un lēcās, tomēr ķermenim to ir grūtāk uzsūkt, nekā uztura bagātinātājos. B6 vitamīns atrodas visa veida gaļā, kā arī augļos un dārzeņos. Viens banāns dos trešdaļu no dienā nepieciešamā B6 vitamīna. B12 atrodams gaļā, zivīs un piena produktos.

D vitamīns saista kalciju un fosforu ārpus zarnām un palīdz tiem nokļūt cilvēka asinsritē, no kurienes to uzsūc kauli, veidojot stipru skeletu. Atrodoties tiešā saulē 10 – 15 minūtes trīs reizes nedēļā, ir iespēja iegūt visu nepieciešamo vitamīna daudzumu. Tomēr, ņemot vērā ģeogrāfiskos apstākļus, ir papildus jālieto produkti ar D vitamīnu, kā arī tas jāuzņem ar uztura bagātinātājiem. Daudz D vitamīna satur treknas zivis, piemēram, lasis.

Vitamīni cilvēkam nepieciešami nelielos daudzumos, tādēļ pašam palielināt devas, domājot, ka vairāk būs arī labāk, gan nevajadzētu. Jebkurš vitamīns, ja to ilgstoši lieto lielās devās, var izraisīt patoloģiskas novirzes. Vairāku uztura bagātinātāju lietošana vienlaikus var būt bīstama, jo katrs no tiem var saturēt vienus un tos pašus vitamīnus, tādējādi radot pārdozēšanas risku. Pirms iegādājas vitamīnus, ir jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu.