Sāpīgie mezgliņi, par kuriem kautrējas runāt

Konsultējusi P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas ķirurģe - proktoloģe Inga Melbārde-Gorkuša

Hemoroīdi ir viena no tām slimībām, par kuru daudzi cilvēki kautrējas uzsākt sarunu ar saviem līdzcilvēkiem. Tāpat nereti delikātās kaites dēļ novēloti dodas pie ārsta.

Kas ir hemoroīdi?

Vārds "heomoroīds" cēlies no diviem grieķu vārdiem: "haemo" – asinis un "rrhoe" –tecēšana un, latviski tulkojot, varētu nozīmēt asiņošana. Būtībā heomorīdi tiek uzskatīti par mūsdienu slimību. Tas skaidrojams ar to, ka cilvēki aizvien vairāk laika pavada sēžot un arvien maz kustās. Ir arī dzirdēts, ka hemoroīdi tiek dēvēta par šoferu vai biroja darbinieku slimību, taču ārsti atzīst, ka tā var piemeklēt arī citus cilvēkus, kuri ikdienā lielāko dienas daļu nepavada sēdus stāvoklī. Ir pierādīts, ka savas dzīves laikā ar šo problēmu saskaras apmēram 50% cilvēku.

Veselas taisnās zarnas izejā ir labi apasiņoti audi, kas pilda savas funkcijas. Tēlaini izsakoties, šie audi, kā blīve noslēdz taisnās zarnas izeju. Savukārt gadījumos, kad taisnajā zarnā sāk paplašināties asinsvadi, rodas zarnas izspīlējums. Vizuāli veidojas tāds kā audu mezgls un to sauc par hemoroīdu. Šie mezgli var būt gan taisnās zarnas iekšpusē zem gļotādas, gan ārpusē zem starpenes ādas. Ja ārējos samezglojumus pamanīt ir samērā viegli, tad par iekšējiem hemoroīdiem cilvēks var nezināt ilgi, jo tie nav ne redzami, ne īsti arī sajūtami. Turklāt tos klāj taisnās zarnas gļotāda, kurā nav sāpju receptoru.

Parasti pirmās slimības pazīmes ir nepatīkama, dedzinoša, sūrstoša sajūta anālās atveres rajonā, asiņošana un sāpes vēdera izejas laikā, kā arī sajūta, ka taisnajā zarnā būtu kāds svešķermenis. Ārējos hemoroīdus ir samērā viegli sajust, aptaustot ar pirkstu, jo tie veidojas ap anālo atveri. Tie mēdz arī pietūkt un ar laiku var traucēt staigāt un sēdēt.

Līdzko cilvēks sūdzas par kādu no šiem simptomiem, svarīgi apmeklēt proktologu, jo šīs un vēl citas līdzīgas pazīmes var liecināt ne vien par hemoroīdu klātbūtni taisnās zarnas izejas daļā, bet arī par citām taisnās zarnas slimībām, piemēram, polipiem vai plīsumiem, vai pat ļaundabīgu saslimšanu.

 

4 hemoroīdu attīstības stadijas

Slimību var iedalīt 4 attīstības pakāpēs. Tomēr, ņemot vērā hemoroīdu atšķirīgās izpausmes un to, ka hemoroīdi jau sākotnēji var veidoties ārpusē vai iekšpusē, šīs attīstības stadijas ir grūti nodalīt vienu no otras.

I stadija: hemoroīdu gandrīz nav jūtami, jo taisnās zarnas asinsvadu izspīlējumi sāk tikai veidoties, turklāt - iekšpusē.

II stadija: vēdera izejas laikā sāk parādīties nieze un nelieli izdalījumi, kā arī mezgls izslīd no anālās atveres un pats ieiet atpakaļ.

III stadija: var parādīties spēcīga asiņošna, sāpes un iekaisums gļotādā un/vai ādā pie anālās atveres. Hemoroīdi par sevi liek manīt, izslīdot no taisnās zarnas vēdera izejas un fiziskas piepūles laikā. Šajā slimības periodā mezgls taisnajā zarnā atpakaļ pats vairs neatiet, to var izdarīt, mehāniski iebīdot.

IV stadija: cilvēks nepārtraukti jūt sāpes, regulāri ir asiņošana un iekaisums. Var būt fēču nesaturēšana. Hemoroīdi lielākoties ir zarnas ārpusē un iebīdīt atpakaļ tos praktiski vairs nav iespējams.

Iemesli ir ļoti dažādi. Tie var būt atkarīgi gan no cilvēka dzīvesveida un diētas, gan arī citiem apstākļiem, kurus parasti mainīt nav iespējams. Jāatzīst gan fakts, ka pēdējā laikā ar šo slimību saskaras arvien jaunāki cilvēki un pat bērni. Mēdz novērot, ka riska grupā ir gan sievietes, gan vīrieši, tāpat arī tādi, kuri regulāri sporto vai arī ar fiziskajām aktivitātēm ir uz "jūs". Slimība nešķiro arī to, vai cilvēks ir gaļēdājus vai veģetārietis.

Biežākie iemesli:

Mazkustīgs dzīvesveids. Ilgstoša sēdēšana ir viens no biežākajiem slimības iemesliem.

Vēdera izejas traucējumi. Regulāri aizcietējumi ir vēl viens biežs iemesls hemoroīdu labvēlīgai attīstībai. Regulāras un ilgstošas spiešanas rezultātā var veidoties ne vien hemoroīdi, bet arī taisnās zarnas plīsumi, kam ir līdzīgi simptomi. Tāpat jāņem vērā, ka arī šķidra vēdera izeja var radīt kairinājumu anālajā atverē un tieši tāpat veicināt hemoroīdu veidošanos.

Iedzimtība. No vecākiem mantotos gēnus nav iespējams izmainīt. Ja hemoroīdi ir bijuši vecākiem vai vecvecākiem, ir liela iespējamība, ka tā atkārtosies arī viņu bērniem un mazbērniem.

Asinsrites traucējumi. Tas lielākoties saistīts ar asinsrites problēmām mazajā iegurnī un vēdera lejasdaļā.

Neierasta fiziskā slodze. Lielākoties tā ir saistīta ar kādu smagumu celšanu. Šādas fiziskās aktivitātes laikā tiek radīts spiediens uz taisno zarnu, kas šajā rajonā un vēdera lejasdaļa veicina pastiprinātu asiņu pieplūdi.

Grūtniecība un dzemdības. Sievietes organismā grūtniecības laikā hormonu iedarbības rezultātā paplašinās asinsvadi, tajā skaitā arī asinsvadi taisnajā zarnā. Tajā pašā laikā vienlaikus palielinās arī dzemde, kas rada spiedienu uz vēdera lejas daļu un var radīt asinsrites traucējumus. Tāpat hemoroīdi var veidoties arī dzemdību laikā.

Neregulāras ēdienreizes. Ja cilvēks regulāri visu dienu neko neēd, bet reizi dienā vēderu pieēd tik pilnu, ka pats saka, ir pārēdies, viņš sevi pakļauj riskam saslimt ar šo slimību. Nereti cilvēki par hemoroīda problēmām sūdzas tieši pēc viesībām vai garām brīvdienām, kad daudz ēsts, bet par maz bijušas kustības. Tāpat slimības attīstību labvēlīgi iespaido ikdienas diēta, kurā ir maz šķiedrvielu un šķidruma.

Ārsta apmeklējums - obligāts

Ja parādās kāds no nepatīkamajiem simptomiem, pēc iespējas ātrāk ir jādodas pie ārsta. Tikai proktologs var veikt adekvātu izmeklējumu un noteikt diagnozi. Pēc tās arī var izvērtēt, kāda ārstēšana – medikamentoza vai ķirurģiska - ir nepieciešama. Ir dažādi medikamenti – gan recepšu, gan bezrecepšu preparāti, kas var atvieglot hemoroīdu simptomus un veikt ārstēšanu pašā pirmajā slimības attīstības stadijā. Ir gan iekšķīgi, gan lokāli lietojami medikamenti, piemēram, taisnajā zarnā ievadāmas svecītes un ziedes. Turklāt jo ātrāk slimību sāks ārstēt, jo vienkāršāk un ātrāk būs iespēja no tās tikt vaļā.

Lai nesaskartos ar hemoroīdu radītām problēmām, jāmaina domāšana, dzīvesveids un uzturs. Svarīgi ir novērst apstākļus, kas ir bijuši labvēlīgi hemoroīdu attīstībai. Piemēram, jāievēro diēta, kas mazina aizcietējumu veidošanos. Regulāri jāēd svaigi dārzeņi, augļi un ogas. Ikdienā jādzer pietiekami daudz šķidruma. Nedrīkst aizmirst par ikdienas fizisko aktivitāšu nepieciešamību - ir jāatrod laiks kustībām! Tāpat hemoroīdu ārstēšanās procesā un arī turpmāk svarīgi ir ievērot personīgās higiēnas pamatprincipus un regulāri jāmaina veļa. Vēlams nēsāt kokvilnas apakšveļu, kas ļauj ādai elpot un neveicina svīšanu.

 

Materiāls sagatavots kopā ar Aptiekāra Žurnālu