Kā stiprināt imunitāti?
Ja trūkst spēka, ir jārīkojas, lai atjaunotu organisma dabiskās aizsargspējas.Imūnsistēmas darbību nevajag stimulēt, bet gan regulēt! Ja imūnsistēma darbojas pārāk aktīvi, papildu stimulēšana var sekmēt alerģijas, reimatoīdo poliatrītu, autoimūnas slimības u. c.
Ja regulāri pieķeras vīrusu infekcijas, augšējo elpošanas ceļu slimības – traheīti, bronhīti, faringīti utt., tad gan tā ir zīme, ka imunitāte ir pazemināta, tai vajadzīgs atbalsts. Un arī tad ir jānosaka, vai kārtējās ir izraisījusi infekcija vai alerģija. Tāpēc vajadzētu iet pie ģimenes ārsta un noskaidrot īstos iemeslus.
Kas stiprina imunitāti
Brīnumlīdzekļu nav. Imunitāte ir atkarīga no katra cilvēka individualitātes, konkrētās situācijas, no katra paša attieksmes pret sevi, savu veselību, apkārtējo vidi, savu dzīvesveidu un paradumiem, jo tas kopumā veido organisma atbildes reakciju uz ārējo faktoru ietekmi.
Dzīvesveids. Svaigs, nepiesārņots gaiss, tīrs ūdens, pārtika bez ķīmiskām vielām, regulāras fiziskās aktivitātes, kas palīdz organismam atbrīvoties no vielmaiņas procesos radušajām indēm – tāds ir labas imunitātes noslēpums. Smadzeņu darbībai ir liela nozīme bioķīmiskajos procesos, tāpēc jācenšas, lai fiziskā slodze mijas ar atpūtu, nestresot, lai labo emociju būtu pēc iespējas vairāk. Jārod veidi, kas organismā palīdz izstrādāt labā garastāvokļa ķīmiju. Pavadiet laiku ar draugiem, atrodiet vaļasprieku, baudiet ūdens procedūras.
Svaiga pārtika. Līdzsvarots uzturs nodrošina labu gremošanas sistēmas darbību. Zarnās veidojas ļoti daudz imonoloģisku šūnu, tāpēc lietojiet biopiedevas, probiotiķus, kas stiprina un aizsargā zarnu gļotādu, pārklāj ar labajām baktērijām un nomāc kaitīgo baktēriju darbību. Imūnsistēmu stiprina visi dabiskie produkti: dārzeņi un augļi, īpaši citrusaugļi, ķiploki, medus u.c.
Profilaktiskie līdzekļi. Labi palīdz arī enzīmu preparāti, kas iekļaujas fizioloģiskajos procesos, palīdz šķelt kaitīgos olbaltumus, veicina šūnu atjaunošanos un uztur to veselību.
Uztura bagātinātāji un medikamenti. Ja nepieciešams, ārsts izraksta imunitāti stiprinošus preparātus, kas pastiprina, vai gluži pretēji, ja nepieciešams – mazina imūnsistēmas aktivitāti.
Zināšanai. Nevar visiem ieteikt kaut ko vienu, jo izmaiņas imūnsistēmas atbildes reakcijā rada pamata slimība, tāpēc katrā gadījumā tas ir individuāli.
ZINĀTNIEKI PAR IMUNITĀTI
Stress, emocijas un aizsargspējas
Jaunākie atklājumi apliecina, ka organisma spēja cīnīties ar saslimšanām ir saistīta ar psihisko un emocionālo stāvokli. Imūnā, nervu un hormonālā sistēmas ir cieši saistītas. Zināms, ka spēcīgs stress negatīvi iespaido šūnas, kas atbildīgas par cīņu ar slimībām. Pētījumi liecina, ka emocionāls stress var būt tikpat nelabvēlīgs imunitātei kā fiziskie faktori, piemēram, nepietiekams uzturs.
Sports un imunitāte
Pētnieki noskaidrojuši, ka ļaudis, kuri regulāri nodarbojas ar sportu, saaukstējas par 25% retāk nekā tie, kuri laiku pavada, zvilnot pie televizora. Fiziskā slodze «sadedzina» kaitīgās vielas, uzlabo organisma vispārējo stāvokli un aktivizē limfātiskās sistēmas darbību.
Ūdens procedūras veselībai
Kurš gan nav dzirdējis par slavenajām romiešu pirtīm, seno ēģiptiešu piena un rožu ziedlapiņu vannām vai citu seno tautu dziedināšanos krastā ūdens avotos? Hidroterapija jeb ūdens dziedniecība pazīstama jau izsenis.
Ūdens var iedarboties ar temperatūru, kas ir augstāka vai zemāka par ķermeņa temperatūru, tādējādi trenējot asinsvadus vai relaksējot muskulatūru. Ar ūdens palīdzību var veikt masāžu, visbeidzot – tam var pievienot ēteriskās eļļas un sāļus, kas iedarbojas gan kā ādas kairinātāji, gan dziedina, izdalot aromātus.
Publikācija izmantota no avīzes “Poliklīnika”
Līdzīgi raksti
“Kašķis ir ļoti lipīgs. To iespējams dabūt, pat veikalā pielaikojot mēteli, ko vilkusi inficēta kliente,” saka dermatoloģe Tatjana Mileika.
Lasīt vairāk
Lai atpūtinātu nogurušas un pietūkušas kājas, jānodrošina to normāla apasiņošana un limfas attece. Te noder daudzas aktivitātes, sākot ar pastaigu, iešanu, nūjošanu, skriešanu, – jebkura...
Lasīt vairāk
Stīva un sāpoša mugura bijusi teju ikvienam, piemēram, pēc kartupeļu talkas rudenī. Neiroloģe Rūta Jansone skaidro, ka par to nav jāuztraucas, bet, ja sāpes mugurkaulā ir nepārtraukti un rada...
Lasīt vairāk
Ziemas mēneši ir laiks, kad visapkārt sabiedrībā ir dzirdams par tukšām klasēm skolās, darba kolektīviem ar pāris stipriniekiem, jo visus pārējos ir noķēris gripas vīruss. Gripa ir nopietna akūta...
Lasīt vairāk
Jau pirmās lietus dienas ir paguvušas samērcēt kājas un ne lūgtas, ne aicinātas klāt kakla sāpes. Kas tās ir un kā tās atpazīt?
Kakla sāpes bieži ir saistītas ar vispārēju savārgumu un drudzi....
Lasīt vairāk
Katra sieviete vēlas būs skaista! Un vislabākais ir tas skaistums, kas staro acīs un mirdz no pašas sievietes. Tāds skaistums ir iegūstams pie labas veselības. Ne visus vitamīnus ir iespējams...
Lasīt vairāk
Uz cilvēka galvas vidēji ir ap 100 000 matu, un katru dienu 75 līdz 100 no tiem mēs zaudējam. Ja mati izkrīt pastiprināti, iemesls var būt meklējams dzīvesveidā: nepilnvērtīgs uzturs, pārmērīgs stress...
Lasīt vairāk
Pirmo reizi terminu “stenokardija” (angina pectoris) aprakstīja 1772. gadā Heberdens, raksturojot sindromu ar žņaugšanas un trauksmes sajūtu krūtīs, īpaši saistītu ar slodzi. Mūsdienās...
Lasīt vairāk
Daļa cilvēku, kuri jūtas savārguši, temperatūru nemēra, uzskatot, ka tai nav nekādas nozīmes: „Skaidrs, ka esmu slims!” Ja slimība ieilgst, ārstēt šādus pacientus var būt sarežģīti,...
Lasīt vairāk
Līdz trīsdesmit gadiem mēs par novecošanu nedomājam. Pēc trīsdesmit iedomājamies gan, bet šīs domas veiksmīgi atvairām. Pēc četrdesmit jau ir citādāk. Sieviešu žurnālos rakstus par attiecībām...
Lasīt vairākMedicīnas vēsturē zināmi daudzi un dažādi alerģiju veidi, bet viens no visvairāk izplatītajiem ir sezonālais siena drudzis jeb polinoze, kas spēj sabojāt pat vissaulainākās dienas. Asarojošas acis,...Lasīt vairāk
Minūte, divas, trīs... Ir brīži, kad tās velkas tik lēni un mokoši, tajās tiek pārdomāta visa līdzšinējā dzīve, izplānota nākotne. Tās ir minūtes, kad tiek gaidīts grūtniecības testa rezultāts....
Lasīt vairāk
Acis ar un bez sāpēm var kļūt sarkanas pēkšņi un it kā bez kāda īpaša iemesla. Dažreiz šādi simptomi ir ilglaicīgi, un klients ļoti labi zina, kā šādā situācijā sev palīdzēt. Konsultē oftalmologs...
Lasīt vairākKonsultējusi P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas ķirurģe - proktoloģe Inga Melbārde-Gorkuša
Hemoroīdi ir viena no tām slimībām, par kuru daudzi cilvēki kautrējas uzsākt sarunu ar saviem...
Lasīt vairāk
Latvijā ir apmēram 1500 bērnu (līdz 18 gadu vecumam), kuri slimo ar kādu no reimatoloģiskām slimībām. Vieglāk norit akūtie artrīti, kas parasti veidojas pēc kādas infekcijas slimības un locītavās nerada...
Lasīt vairāk
Tādas, ka nevar ne izkāpt no gultas, ne pieliekties, ne aiziet uz darbu. Kas noticis? Konsultē sertificēta fizioterapeite un masiere Ineta Zaharevska
Lasīt vairāk
Opīšiem un omītēm, arī gados jauniem cilvēkiem pēc traumām bieži vien jāizmanto kāds pārvietošanās palīglīdzeklis. Liela daļa no tiem ir nopērkama tieši aptiekās. Kā atrast piemērotāko? Konsultē...
Lasīt vairākDaži no mums nelielos ādas sabiezējumus uzskata par sīkumu, taču daļai tie ir traucējumi. Lai arī kārpas ir labdabīgs vīrusa izraisīts ādas veidojums, tie ir nepatīkami un nav labvēlīgi pozitīvai pašs...Lasīt vairāk