Kas nepieciešams atmiņai?

Avots: Aptiekāra Žurnāls

Izrādās, ka labas atmiņas garants ir nevis kāds konkrēts pārtikas produkts vai īpašs ķermeņa muskulatūras treniņš, bet gan normāla asins cirkulācija un regulārs smadzeņu darbības treniņš.

Atmiņai vajadzīgās vielas:

• vitamīni: B vitamīns – atrodams gaļā un aknās, rupjmaizē, treknās zivīs, sierā, pākšaugos; C vitamīns – atrodams svaigos augļos, ogās un dārzeņos, īpaši daudz upenēs, zemenēs, citrusaugļos, spinātos, paprikā un Briseles kāpostos; E vitamīns – meklējiet riekstos, īpaši valriekstos, auzu pārslās, olās, avokado, saulespuķu, kukurūzas, lineļļā un olīveļļā;
• minerālvielas: cinks un dzelzs. No pārtikas produktiem šīs minerālvielas var atrast sierā, gaļā, pākšaugos, rupjmaizē, auzu pārslās, avenēs un zemenēs. Raksturīgi, ka cinks, dzels un jods ir atbildīgs par īslaicīgās atmiņas uzlabošanu, savukārt tieši īslaicīgajā atmiņā atmiņas traucējumi rodas vispirms;
• omega-3 taukskābes jeb nepiesātinātās taukskābes. Vienkāršākais variants ir katru dienu ieņemt kapsulu ar omega-3 taukskābēm. Otra alternatīva ir vismaz divas reizes nedēļā ēst zivis – siļķi, skumbriju, lasi vai sardīni.

Fiziskās nodarbības un atcerēšanās

Būtībā nav lielas nozīmes, ar kādu aktivitāti cilvēks nodarbojas. Galvenais, ka tiek paātrināta asinsrite un cilvēka smadzenēm tiek piegādātas barības vielas, kas palīdz tām strādāt. Taču daži pētījumi liecina, ka, piemēram, par skriešanu, iešanu vai slēpošanu labākas nodarbības atmiņas saglabāšanā ir tādas, kuru izpildei ir nepieciešama kaut kā atcerēšanās. Tāda ir dejošana, jo treniņa laikā cilvēkam jāiegaumē un jāizpilda konkrēti deju soļi un horeogrāfija.

Bez ievērības nevar atstāt arī tādu interesantu nodarbi kā vienkāršu acu grozīšanu. Ir pierādīts, ka 30 sekunžu ilga abu acu pagrozīšana uz vienu un otru pusi uzlabo atmiņu, jo nodarbina tos pašus smadzeņu apvidus, kas atbild par atmiņu.

Māksla un mūzika

Ļoti labs atmiņas treniņš ir kāda mūzikas instrumenta apguve. Prāta analītiskās spējas pozitīvi ietekmē džeza un klasiskās mūzikas klausīšanās, bet atmiņu un domāšanu kopumā veicina jebkādas mūzikas klausīšanās un mācīšanās. Savukārt mākslas darba baudīšanas laikā cilvēka atmiņā nāk iepriekšējā dzīves laikā iegūtā informācija – redzētais, mācītais, lasītais, dzirdētais.

Atmiņai neļaut ierūsēt

Viens no labākajiem atmiņas trenēšanas veidiem ir kaut ko mācīties no galvas. Piemēram, katru dienu apgūt dažas dzejoļa rindas vai izlasīt kādu nelielu stāstu un brīvā brīdī to mēģināt pie sevis atstāstīt, piemēram, braucot sabiedriskajā transportā vai stāvot veikalā rindā. Atmiņas trenēšana ir arī ikdienišķu lietu atcerēšanās, piemēram, veikalā pērkamo produktu klāsts vai autobusa atiešanas laiku paturēšana galvā, nevis pierakstīšana uz lapiņas. Tikpat svarīgi ir katru dienu lasīt un rakstīt. Tāpēc arī ieteicams dienas beigās rakstīt dienasgrāmatu par dienas laikā piedzīvoto.

Atmiņu veicina arī ceļošana un jauni piedzīvojumi, jo tie saistīti ar jaunām emocijām un zināšanām, kuras pats ceļotājs vēlāk atceras savā galvā vai stāsta kādam citam.

Atmiņu nokauj:

• slikts un nepietiekams miegs;
• mazkustīgs dzīvesveids un ilgstošas statiskas pozas;
• nepilnvērtīgs uzturs;
• pārāk trekns uzturs;
• bieža pusfabrikātu ēšana;
• tievēšanas diētas;
• ilgstošs stress;
• regulāra alkohola lietošana.

Kāpēc cilvēkiem dažādos dzīves posmos un vecumos pavājinās atmiņa?

No vienas puses, jauniem cilvēkiem atmiņas pavājināšanās galvenokārt ir saistīta ar to, ka zemapziņa kaut ko vēlas noslēpt, tā ir kā pašaizsardzības reakcija. No otras puses – atmiņa it kā automātiski izmet ārā lieko informāciju, kas nav vajadzīga. Arī šajā gadījumā tā ir kā organisma pašaizsardzības reakcija. Dzīves situācijās mēdz būt arī ļoti saspringti brīži un milzīgs stress. Šādās reizēs cilvēka smadzenes ļoti koncentrējas un dod tieši vajadzīgo informāciju. Taču var būt gluži pretēji – stresa ietekmē smadzenes neprot atrast vajadzīgo informāciju. Tā ir neirofizioloģija – smalks mehānisms. Tādos brīžos šķiet, ka cilvēks tiešām neko vairs nezina, bet, kā stress mazinās, tā vajadzīgo informāciju atkal var atcerēties. Atmiņas pavājināšanās var notikt arī laika periodā, kad cilvēka prātu pārņem kāds notikums, piemēram, mazuļa piedzimšana vai jaunas aptiekas atvēršana. Tad var aizmirsties daudz kas it kā ikdienišķs, jo cilvēks visu savu enerģiju velta vienai svarīgajai lietai, kas ir centrā. Pārējais tam tiek pakārtots. Vēlāk vajadzētu būt tā – kad saspringtā situācija mazinās, lietas, par kurām bieži aizmirsās, var atkal atcerēties.

Ko darīt, lai atmiņa būtu laba visu laiku? Jauniem cilvēkiem galvenais ir ievērot veselīgu dienas režīmu. Jābūt pietiekamam miegam, atpūtai un veselīgam uzturam. Jābūt aktīviem un nevajag ieslīgt galējībās – ne pārāk aktīvi sportojot, ne koncentrējoties un trenējot smadzenes. Smadzenēm neko labu nedos nekā nedarīšana un arī pārslodze. Protams, mums ikdienas darbā rodas kādi intensīvāki darba periodi, bet pēc tiem ir jābūt atslodzei. Pilnvērtīgi jāēd! Lieliski ir valrieksti. Jādzer daudz šķidruma un jākustas, īpaši, ja dienas lielākā daļa paiet statiskā pozā.

Līdzīgi ieteikumi attiecas arī uz vecākiem cilvēkiem, taču jāņem vērā, ka ar gadiem cilvēka smadzeņu darbība kļūst mazāk intensīva, kādēļ var rasties dažādi atmiņas traucējumi. Tāpēc var lietot atmiņu un asinsriti uzlabojošus preparātus. Kamēr cilvēks strādā, viņš savas smadzenes, līdzīgi kā ķermeņa muskuļus, nepārtraukti trenē. Kamēr smadzenes tiek trenētas, tās darbojas un ar atmiņu problēmām nevajadzētu būt. Tiklīdz rodas situācijas, kad cilvēks mazāk domā, rēķina, lasa un kustas, gausāka kļūst arī atmiņa.