Insults – negaidīts un bīstams

Avots: Aptiekāra Žurnāls 

Smadzenes ir viens no aktīvākajiem cilvēka orgāniem, kas darbojas nepārtraukti. Nesaņemot skābekli un glikozi, smadzeņu šūnas neatgriezeniski mirst. Insulta pacientam palīdzība jāsaņem trīs stundu laikā, citādi sekas var būt bēdīgas... Kā atpazīt insulta simptomus, cik liels risks tapt šīs slimības pārsteigtam, sarunā stāsta neiroloģe, grāmatas Uzmanību, insults! autore, Nora Jurjāne.

Cik bīstams cilvēka veselībai un dzīvībai ir insults?

Diemžēl bieži vien insultu, ja tā var teikt, neuztver nopietni. Infarktu – jā! Cilvēkam kļūst slikti ar sirdi, tas ir bīstami, tātad nopietni.

Insultu raksturo vienkārša vidējā statistika, ko parasti saku arī studentiem – trešdaļa insulta pacientu izveseļojas, trešdaļa kļūst invalīdi uz mūžu, bet trešdaļa – nomirst. Kopējo oficiālo statistiku skaitļos grūti nosaukt, jo šobrīd insults un infarkts netiek izdalīti atsevišķi, tie iekļauti vienā grupā kā kardiovaskulārās slimības, jo iemesls abiem pēc būtības ir viens un tas pats.

Vai insults var skart pilnīgi veselu cilvēku?

Ja cilvēks ir vesels, ar labiem asinsvadiem, insults mēdz būt tikai vienā veidā – kā subarahnoidāls asins izplūdums. Tas parasti gadās jauniem un it kā veseliem cilvēkiem, bet izmeklējot pēc tam asinsvados tomēr atrod aneirismas – iedzimtus maisiņus. Tie var pārplīst galvas smadzenēs, un tad situācija ir diezgan bēdīga. Citos gadījumos insults rodas, ja ir veselības problēmas, jo tas ir kādas citas slimības komplikācija.

Tātad, ja cilvēkam ir ļoti liels stress, bet viņš ir vesels, nav jābaidās, ka var pārsteigt insults?

Stress ir viens no riska faktoriem, un, ja ir vēl citi riska faktori – smēķēšana, liekais svars, mazkustīgs dzīvesveids, paaugstināts asinsspiediens, cukura diabēts un paaugstināts holesterīna līmenis, tad stress, protams, ir papildu riska faktors. Ja cilvēks ir vesels un sev pāri nedara (bet tādu diemžēl ir ļoti maz), risks saslimt ar insultu ir mazs.

Vai insultam ir dažādas smaguma pakāpes?

Jā, smaguma pakāpes ir daudzas un dažādas. Uzskatāmu insulta izvērtējumu sniedz Rankina skala – sākot no pavisam niecīga insulta bez defektiem, līdz smagākajam gadījumam, kad cilvēks nomirst. Pa vidu ir ļoti daudz gradāciju. Iespējams, kādam tikai tirpst vaigs, citam ir parēze, citam – paralīze...

Vai var būt tā, ka insultu pats nepamana – jā, jutos tā nelāgi, bet pārgāja...

Dažreiz gadās, ka insulti tiek diagnosticēti tikai izmeklējumā, piemēram, datortomogrāfijā. Cilvēks jau pats sev diagnozi nenosaka.

Kādiem simptomiem jāpievērš uzmanība?

Es gan parasti smejos par dakteri Gūgli, kurā ir viss par visu, tomēr Google meklētājā ierakstot stroke movies, var atrast perfektas amerikāņu multenītes par neatliekamo medicīnisko palīdzību. Insulta gadījumā ir svarīgi neatliekamo palīdzību sniegt trīs stundu laikā. Šajā periodā ir jāsaprot, ka tas varētu būt insults. Diemžēl cietušais bieži vien cer, ka „gan jau pāries”, sēž un gaida.

Noteikti ir jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, un pacients jānogādā specializētajā slimnīcā – nevis lauku ambulancē, bet insulta vienībā, kur viņam jāveic izmeklējumi un jāsaņem ārstēšana. Tas viss jāpagūst trijās stundās! Iepriekš minētajās animācijas filmiņās viss ir ļoti skaidri parādīts – vecmāmiņa sēž, saka – man sāp galva, mazmeitiņa teic – pasmaidi, vecmāmiņa pasmaida, bet šķībi, roku pacelt nevar. Mazmeitiņa saprot, ka tas ir insults, un zvana neatliekamajai palīdzībai. Ja šādu filmiņu parādītu televīzijā ierasto reklāmu vietā...

Tātad patiesībā nemaz nevar runāt par kaut kādu pirmo palīdzību, ko varētu sniegt tuvumā esošie cilvēki, svarīgākais ir maksimāli ātri izsaukt mediķus?

Tieši tā, jo pacientam maksimāli ātri jāievada trombu šķīdinātājs un jāiziet viss etaps – datortomogrāfija, analīzes, kardiogramma. Jo ilgāka vilcināšanās, mēģinot tikt galā saviem spēkiem, jo sliktāk.

Latvijā cilvēki šajā ziņā nav izglītoti – nezinot simptomus, sēž mājās un gaida, kad kļūs labāk.

Jā, un tad atnāk pēc trim dienām, kad vairs teju vienīgā iespēja ārstēties ir dzert aspirīnu visu atlikušo mūžu. Līdzīgi ir arī infarkta gadījumā, jo būtībā ir vienalga, vai trombs ieskrien sirds vai smadzeņu asinsvadā. Insultam izšķir divus veidus – išēmisko, kur tiek nosprostots kāds asinsvads, un hemorāģiskais jeb asinsizplūdums, kad asinsvads pārplīst.

Kurš ir bīstamāks?

No asinsizplūduma biežāk mirst, no išēmiskā – biežāk kļūst par invalīdu... Kas labāk? Nereti ir tā – piederīgie saka: dariet visu, lai viņš dzīvotu! Bet tad, kad pacients izdzīvo, taču paralizēts un neko nesaprotošs, piederīgie bieži vien pazūd, sakot – nu, tad jūs viņu iekārtojiet kaut kādā sociālajā nodaļā, es taču nevaru tādu kopt.

Insulta pacientu rehabilitācija nereti ir ilgs un grūts process. Kāda Latvijā ir situācija šajā jomā?

Ļoti slikta. Šobrīd reformu medicīnas jomā pūlas veikt no otra gala – mums esot liels slimnīcu skaits un slimnīcā pacienti guļ pārāk ilgi. Mēs tagad ejam tajā virzienā, ka pirmo trīs stundu laikā tiek veikta ārstēšana, bet piektajā dienā – mājās!

Taču ārzemēs (esmu strādājusi gan Norvēģijā, gan Austrijā) ir tā, ka tajās piecās dienās pie pacienta ierodas ergoterapeits, logopēds, fizioterapeits, masieris, psihologs, vesela brigāde speciālistu, kuri izvērtē, kas pacientam būs nepieciešams, lai maksimāli atjaunotu dzīves kvalitāti, un pēc tam mājās viņš saņem pilnvērtīgu aprūpi! Vai arī tiek aizgādāts uz rehabilitācijas stacionāru, vai arī rehabitologs pie viņa ierodas mājās un pat pārkārto dzīvokli, pastāsta, kā jāsēž, kā jāstaigā, kā labāk darīt.

Nereti cilvēki, kuri gatavi pašaizliedzīgi kopt piederīgos, palīdzēt viņiem atgriezties dzīvē, ir pilni mulsuma, jo steigā kaut kāda informācija ir sniegta, bet īsti izstāstīts nav. Kam jautāt?

Diemžēl ģimenes ārsti vairumā gadījumu no insulta pacientiem vienkārši baidās, jo nezina, ko ieteikt, kā palīdzēt! Parastā atbilde ir – nu, tad es uzrakstīšu to pašu, ko slimnīcā jums izrakstīja... Kas tiešām būtu jādara un ko var paveikt arī ar maziem finanšu līdzekļiem, neviens nepaskaidro. Varētu pieņemt, ka slimnīcas ārstam tas būtu jāpaskaidro un jāpastāsta (iespēju robežās tas arī tiek darīts), bet, lai kā gribētos, vienkārši fiziski trūkst laika.

Kādi medikamenti jālieto insulta pacientam?

Galvenais medikaments išēmiskā insulta gadījumā ir aspirīns, bez tā neiztikt nekādi. Ja ir aritmija, tad būs citi asins šķīdinātāji. Ir vēl medikamenti, kas mazina risku saslimt ar insultu – zāles pret holesterīnu, asinsspiediena regulēšanai, pret diabētu. Latvijā ir populāri medikamenti smadzeņu asinsrites uzlabošanai.

Vai pastāv insulta atkārtošanās risks?

Jā, ja insults vienreiz bijis, ir lielāka varbūtība, ka tas var skart atkārtoti.

Kāda loma ir iedzimtībai?

Tas ir viens no tā dēvētajiem neietekmējamiem riska faktoriem (ne tikai iedzimtība, arī vecums, dzimums – vīriešiem insults sastopams biežāk). Ar gadiem iespēja saslimt ar insultu aug, lai gan pēdējā laikā arī aizvien jaunāki cilvēki cieš no insulta. Insults bija pat septiņgadīgam bērnam...

Kāpēc insults arvien biežāk skar jauniešus?

Stresu parasti min pirmo, bet patiesībā tas ir tikai viens no faktoriem, viens posms ķēdītē. Piemēram, pastāvīgs stress visbiežāk ir jaunam, strādājošam vīrietim. Stresu parasti dzēš ar cigaretēm un alkoholu un jebkuru attālumu veic ar auto. Iet uz sporta zāli un varbūt dzer enerģijas dzērienus un sporta kokteiļus. Nesen man bija pacients, 45 gadus vecs vīrietis, kuram bija mikroinsults, bet arī tas ir insults. Visi jau minētie faktori – liels stress darbā, dienā pa divām paciņām cigarešu, katru vakaru iedzer pa viskijam un no rīta vēl izdomā izdzīt paģiras ar skriešanu! Drīz vien insults klāt, par ko cilvēks ļoti pārsteigts. Reizēm der atcerēties savu vecumu un padomāt, ko var atļauties un ko vairs ne...

Kas ir insults?

Insults ir pēkšņs kāda smadzeņu rajona asins apgādes pārtraukums, kam seko smadzeņu šūnu bojāeja. Bojājums ir smadzenēs, bet izpausmes – ķermenī, bojājumam pretējā pusē. Ir divu veidu insulti: išēmisks jeb smadzeņu infarkts, kad asinsvada nosprostojuma dēļ galvas smadzenēm tiek pārtraukta asins piegāde, un hemorāģisks insults, kad, plīstot asinsvada sieniņai, asinis izplūst smadzeņu vielā vai starp smadzeņu apvalkiem.

Pazīsti insulta simptomus!

Insulta simptomi parādās pēkšņi. Vairākumā gadījumu tie izpaužas vienā ķermeņa pusē – pēkšņs nejutīgums vai nespēks vienā rokā un kājā, arī sejas pusē. Citas biežākās pazīmes, kas liecina par insultu:

• pēkšņi runas vai saprašanas traucējumi;
• pēkšņi līdzsvara un koordinācijas traucējumi;
• attēla dubultošanās;
• reibonis;
• pēkšņas stipras galvassāpes.

Lai novērtētu radušos situāciju, sasirgušajam liek izdarīt trīs lietas:

• pasmaidīt;
• parunāt;
• pacelt rokas.

Insulta gadījumā iespējami arī apziņas traucējumi – pacients kļūst miegains, neadekvāts, var iestāties bezsamaņa. Ļoti bieži cilvēks ar insultu tiek kļūdaini noturēts par piedzērušos.

Pat parādoties kaut tikai vienam no insulta simptomiem, nekavējoties ir jārīkojas un nedrīkst kavēties ne mirkli! Insulta pacientam palīdzība specializētajā medicīnas iestādē jāsniedz trīs stundu laikā, lai varētu glābt mirstošās smadzeņu šūnas, tādēļ vienīgais, ko klātesošie var darīt, – nekavējoties izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību!