Kuņģa sula nonāk atpakaļ barības vadā

Avots: Aptiekāra Žurnāls 

Dedzināšanas sajūta aiz krūšu kaula, kakla sāpes, atraugas, rīšanas, miega un citi traucējumi – tik dažādi var izpausties gastroezofageālā atviļņa slimība, ko gan reti kurš atpazīst. Visbiežāk, piemēram, kakla sāpes, cilvēki saista ar apaukstēšanos un pie farmaceita vēršas ar lūgumu pēc kādām kakla tabletītēm. Kāda ir slimības patiesā daba?

Konsultē gastroenteroloģe Gaļina Čui

Grūti noteikt pareizo diagnozi

Izrādās, ka ne vienmēr ārsts pēc apraksta, ko sniedz pacients, spēj atpazīt atviļņa simptomus. Piemēram, rietumvalstīs, kur apmēram 20–40% pieaugušo cieš no regulāras dedzināšanas sajūtas aiz krūšu kaula, tikai 25% gastroezofageālā atviļņa pacientu saņem atbilstošu ārsta palīdzību. Tas viss – diagnostikas grūtību dēļ. „Šīs slimības diagnostikā ļoti liela nozīme ir detaļām, tāpēc pacientu rūpīgi iztaujāju, uzdodot daudzus jautājumus, piemēram, kādos gadījumos ir dedzināšanas sajūta, cik bieži, kādas vēl ir sūdzības, utt. Vienmēr lūdzu pacientiem parādīt, kur tieši ir dedzināšanas sajūta. Ja viņi rāda uz krūtīm, tad tas, visticamāk, ir atviļņa slimības simptoms, savukārt kaklā un mutē par to liecina skābas garšas sajūta,” slimības simptomus uzskaita ārste. Tiek pieņemts, ka diagnoze – gastroezofageālais atvilnis – ir pamatota, ja dedzināšana ir biežāk nekā divas reizes nedēļā un vairākus mēnešus ilgi.

Normāli zīdainim, bet ne pieaugušajam

Ēdiena atgrūšana no kuņģa barības vadā ir normāla parādība zīdainim, bet ne pieaugušā vecumā. Tad tā ir veselības problēma. Visbiežāk tās cēlonis ir hiatālā trūce, kā arī barības vada sfinktera nespēja pareizi funkcionēt, bet iemesli, kādēļ radusies trūce vai disfunkcija, var būt visdažādākie. Piemēram, aptaukošanās vai – gluži pretēji – ļoti mazs ķermeņa svars. „Aptaukošanās ļoti slikti ietekmē sfinktera darbību. Cilvēkam, kurš ir ļoti dūšīgs, sfinkters atslābst un izstaipās, tā tonuss kļūst vājāks. Vājiem cilvēkiem ir pretēji – viņiem kuņģis karājas līdzīgi pilei un sfinkters kļūst vājš tāpēc, ka nepietiek muskuļaudu, tā darbībai vienkārši pietrūkst spēka,” stāsta Gaļina Čui.

Speciāliste norāda, ka sfinktera darbību negatīvi ietekmē arī neregulāra ēšana vai pārēšanās. „Cilvēkam jāēd regulāri vismaz četras piecas reizes dienā. Un ļoti svarīgi nepārēsties. Bet, ja vēlu vakarā paēd vakariņas un uzreiz aiziet gulēt, sfinktera muskuļiem tiek uzlikta papildu slodze. Šādi sfinkteru pastāvīgi izstaipot, var pat izveidoties barības vada trūce. Un tas viss – tikai vienreizējas kuņģa pārpildīšanas dēļ,” norāda ārste.

Sfinktera tonusu atslābina arī kofeīnu saturoši produkti, piemēram, kafija, stiprs buljons un cits uzturs. „Ja cilvēks pirms naktsmiera dzer kafiju, sfinktera tonuss atslābst un tādējādi tiek veicināta kuņģa skābā satura izsviede barības vadā. Stiprs buljons veicina sālsskābes sekrēciju, un, ja vien sfinkteram ir kāda problēma, kad tas vairs līdz galam neatveras un nenoslēdzas, kuņģa saturs arī tiek izsviests barības vadā,” skaidro gastroenteroloģe.

Jāpiebilst – ja sfinkters darbojas nepilnvērtīgi, tas var neslēgties gan tad, kad cilvēks atrodas stāvus, gan guļus, īpaši uz labā sāna.

Skaitļos

• Gastroezofageāla atviļņa slimība ir sastopama vidēji 3–4% populācijas. Vecumā virs 55 gadiem tā jau sastopama gandrīz tikpat bieži kā funkcionālie gremošanas traucējumi.
• Vidēji 4–10% pacientu, kuri vērsušies pēc palīdzības pie otorinolaringologa, ir atviļna radīti simptomi. Pacientiem ar atviļņa slimību ir divreiz biežāks balsenes bojājumu risks. Izplatītākās sūdzības ir balss aizsmakums, žagošanās, rīkles stīvums.
• Ap 60% atviļņa pacientu ir miega traucējumi – viņi sūdzas par pamošanos no miega, sliktu vispārējo pašsajūtu, nogurumu. Nereti ir arī elpošanas traucējumi naktī un iemigšanas grūtības.
• 40% pacientu ir sāpes aiz krūšu kaula fiziskas slodzes laikā.
• Aptuveni 50–80% grūtnieču ir sūdzības par dedzināšanas sajūtu aiz krūšu kaula. Grūtniecības laikā samazinās barības vada apakšējā slēdzējmuskuļa tonuss, palēninās kuņģa iztukšošanās, pieaug dzemdes mehāniskais spiediens uz blakus esošajiem orgāniem.
• Atviļņa un hroniska klepus saistību novēro 10–40% gadījumu.

Gulēt uz pareizā sāniņa, neēst karstu un asu

Visbiežāk cilvēkam, kuram ir šāda problēma, nāksies ilgstoši lietot atbilstošus preparātus, ievērot diētu, vakarā pēc ēšanas vismaz divas stundas neiet gulēt, lai ēdiens pagūtu pārstrādāties, jābauda ne pārāk karsts, auksts vai ass ēdiens. Jārada labvēlīgi apstākļi sfinktera darbībai.

Atviļņa pacientiem ārste iesaka uzturā lietot nevis svaigus, bet sautētus produktus, nedzert alkoholiskos dzērienus un stipru kafiju, toties ļoti laba ir kartupeļu un kāpostu sula, kā arī linsēklu eļļa. Nakts laikā ieteicams gulēt uz kreisā sāna, jo tad gastroezofageālais atvilnis mazinās.

Lai piespiestu barības vada sfinkteru pareizi darboties, to var trenēt, izpildot elpošanas vingrojumu. To dara šādi: veic ieelpu, aiztur elpu un pēc tam pamazām izelpo, vienlaikus sasprindzinot diafragmu. Šādu elpošanas vingrojumu ļoti bieži izmanto jogā, tādēļ ar to būtu ieteicams nodarboties cilvēkiem ar vāju sfinktera darbību.