Kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūla

Avots: Aptiekāra Žurnāls

Katrs desmitais savas dzīves laikā pamanās iedzīvoties kuņģa vai divpadsmit pirkstu zarnas čūlā. Čūlu komplikācijas ir ceturtais biežākais nāves cēlonis Latvijā, liecina Latvijas Gastroenteroloģijas atbalsta fonda dati.

Konsultē gastroenteroloģe endoskopijas speciāliste Gaļina Čui

Kas izraisa čūlu?

Visbiežāk saslimšanu izraisa helikobaktērija Helicobacter pylori. Tagad kuņģa čūlu uzskata par infekcijas slimību, jo atklāts tās izraisītājs. Neregulāra ēšana, stress, smēķēšana un dažādu medikamentu lietošana galvenokārt ir riska faktori, nevis primārie izraisītāji, kā tika uzskatīts pirms helikobaktērijas atklāšanas. Ģimenēs, kurās kāds jau slimo ar čūlas slimību, ir lielāka iespēja ar šo baktēriju inficēties. Čūlas var rasties arī no pārliekas vai nepareizas medikamentu, īpaši pretsāpju un pretiekaisuma zāļu, lietošanas.Abi šie faktori (baktērija un medikamenti) izraisa 97% divpadsmitpirkstu zarnas čūlu un 95% kuņģa čūlu.

Čūlas rodas gadījumos, kad gļotādas aizsargmehānismi netiek galā ar savu uzdevumu – neitralizēt pieaugošo agresīvo ietekmi uz kuņģa vai zarnas sieniņām. Itin bieži pirms čūlas rašanās novērojams paaugstināts kuņģa sulas skābums. Tomēr ne vienmēr tas izraisa čūlas rašanos, jo veselam cilvēkam kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas sienas izdala sārmainas vielas, kas neitralizē sulas skābumu. Tomēr neregulāra ēšana, smēķēšana, pārmērīga kafijas lietošana, arī alkohols un stress izraisa kuņģa sulas skābuma palielināšanos. Ja agresīvā ietekme pārspēj gļotādas aizsargspēju, rodas kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūla.

Biežāk sastopamās pazīmes, kas liecina par kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūlas esamību:

- dedzināšana;

- sāpes pakrūtē, ko mazina barības uzņemšana;

- pilnuma sajūta;

- slikta dūša, ko reizēm papildina arī vemšana;

- divpadsmitpirkstu zarnas čūlai raksturīgas arī nakts sāpes.

Īslaicīgas vai ilgstošas sūdzības?

Mūsdienās kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ir precīzi diagnosticējamas un gandrīz simtprocentīgi ārstējamas. Taču, lai uzsāktā ārstniecības metode būtu pareizākā, jābūt precīzai diagnozei. Īslaicīgu problēmu gadījumā var palīdzēt farmaceita konsultācijas. Ja sūdzības ir ilgstošas, tad gan ir jādodas pie speciālista un jāveic rūpīga izmeklēšana.

Čūlas slimību simptomi mēdz slēpties zem citu orgānu slimību pazīmēm. Turklāt simptomi kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlai nedaudz atšķiras, tāpēc vēlams tos apstiprināt ar objektīvu izmeklēšanas metodi – augšējo endoskopiju, īpaši pacientiem, kuri vecāki par 45 gadiem. Ja čūla dzīves laikā vairākkārt atkārtojas vienā un tajā pašā vietā, tā ir īpaši bīstama no onkoloģiskā viedokļa.

No čūlu slimībām biežāk sastopama divpadsmitpirkstu zarnas čūla, taču kuņģa čūla jāuzrauga rūpīgāk nekā divpadsmitpirkstu zarnas čūla, jo tai potenciāli var pievienoties onkoloģiskā saslimšana.

Modernākās gastroenteroloģijas izmeklēšanas metodes

Augšējā endoskopija – barības vada, kuņģa un divpadsmit pirkstu zarnas izmeklēšanas metode. Ir visprecīzākā agrīnai gremošanas sistēmas iekaisumu, čūlu un audzēju diagnostikai un ārstēšanai.

Enteroskopija – tievo zarnu vai to daļas apskate ar speciāli izstrādātu optisku aparātu endoskopu.

Vismodernākā un precīzākā diagnostikas forma grūti izmeklējamajai tievajai zarnai ir kapsulas endoskopija.Ar to iegūst visa gremošanas trakta kopējo ainu, jo pacients norij kapsulu, kas nav lielāka par parasto zāļu kapsulu, un tā no organisma izkļūst dabiskā veidā. Kamēr tā ceļo pa barības traktu, pacienta ķermenim piestiprinātie sensori ar speciāla attēla ieraksta iekārtu fiksē ārstam nepieciešamo informāciju. Pacients izmeklējumu laikā var turpināt savas ikdienas gaitas.

Kolonoskopija – resnās zarnas un tievās zarnas distālās daļas endoskopija. Ar tās palīdzību visprecīzāk var izmeklēt resno zarnu no iekšpuses un savlaicīgi diagnosticēt resnās un taisnās zarnas slimības.

Var izslimot, pat nezinot

Tikai katram piektajam čūlas slimniekam ir raksturīgās sāpes pakrūtē. Pārējos gadījumos sūdzības nav raksturīgas, un vienkāršākos gadījumos čūla sadzīst bez ārstēšanas. Sastopami gadījumi, kad pacients par izslimotu čūlas slimību uzzina tikai pēc endoskopijas, jo slimība noritējusi bez raksturīgajām pazīmēm.

Slimības risks saistīts ar komplikācijām, un biežākā un bīstamākā no tām ir čūlas asiņošana, ko pacients reizēm var pat nemanīt, ja tā noris bez īpašām pazīmēm. Pēkšņas asiņošanas gadījumā var sākties vājums, auksti sviedri, pat samaņas zudums. Mazāk smagos gadījumos var būt vemšana, šķidrāka vēdera izeja un melni izkārnījumi asins piejaukuma dēļ. Labā ziņa ir tā, ka divpadsmitpirkstu zarnas čūlai retāk pievienojas onkoloģiskā saslimšana.

Akūta čūla var ilgt apmēram četras nedēļas, tad tā palēnām aizvelkas un sadzīst, reizēm neatstājot pat rētaudus. Ja čūla ir sadzijusi, cilvēks praktiski ir vesels, un nav pamata uzskatīt, ka kādam jau desmit vai divdesmit gadu ir kuņģa čūla.

Ēšanas paradumi

Mūsdienīgas čūlas ārstēšanas pamatā ir helikobaktērijas izskaušana, efektīvu un drošu kuņģa skābes izdalīšanos mazinošu zāļu lietošana un pareiza uztura režīma ievērošana.

Svarīgi ēst biežāk, ir liela nozīme ēšanas režīmam un uzņemtās pārtikas kvalitātei šīs slimības profilaksē. Svarīgi ēst regulāri, mazām porcijām, pietiekami bieži un iespējami vienkāršāku pārtiku.