Sāp locītavas jau kopš bērnības

Avots: Aptiekāra Žurnāls

Latvijā ir apmēram 1500 bērnu (līdz 18 gadu vecumam), kuri slimo ar kādu no reimatoloģiskām slimībām. Vieglāk norit akūtie artrīti, kas parasti veidojas pēc kādas infekcijas slimības un locītavās nerada paliekošas sekas. Jāatzīst, ka hroniskās slimības formas var radīt paliekošas komplikācijas. Lai uzzinātu par juvenilā idiopātiskā artrīta (smagākā no reimatiskajām slimībām bērnībā) un citu locītavu slimību ārstēšanu, devāmies uz konsultāciju pie reimatoloģes profesores Valdas Staņevičas.

Juvenilā idiopātiskā artrīta diagnozi nosaka tikai tad, kad ir izslēgti visi citi slimības simptomu iemesli, piemēram, infekcijas, ģenētiskas, vielmaiņas vai onkoloģiskas saslimšanas. Šīs slimības rašanās iemesls aizvien nav zināms, taču tai ir ģenētiska predispozīcija – ir noteikts ģenētisks bojājums, kas katram bērniņam individuāli var izpausties atšķirīgā vecumā. To veicina trigeris jeb grūdējfaktors. Visbiežāk trigeris ir infekcija, fiziska pārpūle, pārsauļošanās un pārkaršana, apsaldēšanās vai trauma. Dati par traumām ir diskutējami: vai artrīts sākas tāpēc, ka trauma ir kā trigeris, vai arī bērns gūst traumu tāpēc, ka jau ir atrīts?

Juvenilais idiopātiskais artrīts ir heterogēna slimību grupa, kurā ietilpst septiņi artrītu tipi jeb veidi. Divi biežāk sastopami juvenilā idiopātiskā artrīta veidi– seropozitīvs un seronegatīvs poliartrīts. Seropozitīvo poliartrītu nosaka pēc kādas autoantivielas – reimatoīdā faktora – organismā. Ja reimatoīdais faktors ir pozitīvs (izmeklējumus veic divas reizes ar trīs mēnešu intervālu), konstatē šo poliartrīta tipu, kas ir smaga slimība ar raksturīgu strauju progresēšanu.. Seronegatīvo poliartrītu nosaka pēc autoantivielas reimatoīdā faktora divas reizes trīs mēnešos. Ja abas reizes tas ir negatīvs, tad bērniņam ir šis poliartrīta tips. Salīdzinot ar seropozitīvo, tam ir vieglāka slimības gaita, ja tas tiek diagnosticēts laikus un ārstēts pareizi.

Piebildīsim, ka par poliartrītu dēvē slimību, kad ir iekaisums piecās un vairāk locītavās.

Kad vecākiem jāsatraucas?

Tik tiešām, ir tā saucamās augšanas sāpes, īpaši bērniem pirmsskolas vecumā jeb laikā no trīs līdz septiņiem gadiem. Augšanas sāpes visbiežāk mana naktīs. Viena no teorijām par šīm sāpēm ir tāda, ka, bērnam augot, tiek kairināta kaula plēvīte. Tā kā kaula plēve ir labi apasiņota un tajā ir ļoti daudz nervu receptoru, tad augšanas brīdī rodas sāpes. Bet, lai noteiktu šādu diagnozi, bērns ir jāizmeklē un jāpārliecinās, ka viņam nav patoloģiju. Tāpēc, ja bērns sūdzas par sāpēm locītavās, viņš vispirms ir jāved pie ģimenes ārsta vai pediatra, lai speciālists problēmu izvērtē. Ja ir neskaidri jautājumi, visticamāk, bērns tiks sūtīts pie bērnu reimatologa.

Tomēr arī tad, ja mazais jūtas labi, vecākiem jāpievērš uzmanība, kā viņš kustas, staigā, kā kustina rociņas, pirkstus, pēdas. Piemēram, ja bērns vēl neprot izstāstīt, ko jūt, viņš visu parāda ar savu ķermeņa valodu, sargājot attiecīgo roku vai kāju. Jāvēro, vai bērni simetriski kustina rokas un kājas, vai kādā locītavā nav pietūkuma. Poliartrīts sākas atšķirīgos vecuma posmos. Piemēram, seropozitīva poliartrīta raksturīgs sākums meitenēm ir pusaudža vecumā, bet seronegtīvais var sākties bērniem jau pirmsskolas vecumā. Arī biežāk skartās locītavas ir saistītas ar poliartrīta tipu.

Slimība var apstāties un pagaist

Pēc pasaules literatūras datiem, 50% ar juvenilo idiopātisko artrītu slimajiem bērniem ar šo diagnozi jāsadzīvo arī pieaugušā vecumā un 50% slimnieku pieaugušā vecumā slimība vairs neatgriežas. To nav iespējams paredzēt.

Pie jebkura slimības tipa, arī uzsākot ārstēšanos, pārbaude jāveic ik pēc trīs mēnešiem. Jāvēro, kā noris slimība un kā bērniņa organisms reaģē uz medikamentiem – vai nav nopietnu blakņu. Tāpēc regulāri jāveic asinsanalīzes, aknu un nieru prove. Reizi gadā – plašāka izmeklēšana, kad vēl papildus izvērtē stāvokli.

Kopš 2000. gada Eiropā un kopš 2004. gada Latvijā ar juvenilo idiopātisko artrītu slimie bērni izmanto bioloģiskos medikamentus. Tā ir efektīva terapija, ar kuras palīdzību neaktīvu slimības fāzi var sasniegt viena divu gadu laikā. Medikamenti palīdz cīnīties ar iekšējiem iekaisuma faktoriem. Ja slimībai iestājusies neaktīvā fāze, var definēt slimības remisiju jeb slimības miera periodu. Jāņem vērā, ka remisija var būt gan ar, gan bez medikamentu klātbūtnes.

Bērniem, kuriem ir poliartrīts, daudz jāuzturas svaigā gaisā, jānodarbojas ar vingrošanu, bet nedrīkst būt organisma pārslodze. Tā var provocēt jaunu slimības saasinājumu. Svarīga ir vingrošana, īpaši ar stiepšanās elementiem, nodarbības, kas stiprina muskuļus, uzlabo kustības locītavās un nodrošina saišu elastīgumu. Ja mazulis nekustas, saīsinās cīpslas, tās kļūst neelastīgas un veidojas kustību ierobežojums locītavās.