Lipīgā pumpa

Avots: Aptiekāra Žurnāls

Ja rētas izdaiļo vīrieti, jauka dzimumzīmīte koķetāku padara sievietes veidolu, tad kārpas nekad nav raisījušas pat attāli pozitīvas emocijas. Visi vēlējušies pēc iespējas ātrāk un klusāk no tām tikt vaļā.

Vainīgais vīruss

Kārpas ir ādas bojājums, ko izraisa vīrusa infekcija jeb cilvēka papillomas vīruss, kuram vaļu ļauj pavājināta imūnsistēma un organisma piesārņojums ar toksīniem. Problēmu var radīt arī traucēta vairogdziedzera darbība, bet inficēšanās pārsvarā notiek tieša kontakta ceļā. Kārpas visbiežāk rodas uz bojātas ādas, kur ir nelielas skrambiņas vai plaisiņas. Lipīgās pumpiņas sev veikli atrod vietu uz pirkstiem, plaukstām, nagu tuvumā. Neglītie izcilnīši nenodara ļaunumu organismam, bet to neestētiskais izskats var radīt diskomfortu. Lai sagādātu kārpu attīstībai nelabvēlīgus apstākļus, jāstiprina imunitāte un jāparūpējas par iekšējo orgānu attīrīšanu. Ja kuņģis, zarnu trakts, aknas, nieres un žultspūslis darbojas nevainojami, kārpu izraisītāja vīrusam radīts atbaidošs mikroklimats. Nonācis uz ādas, tas nespēj pieķerties un attīstīties. Tomēr, ja inficēšanās notikusi, pēc inkubācijas perioda, kas ilgst no pusotra līdz pat pieciem mēnešiem, parādās cieti, norobežoti, nesāpīgi ragvielas veidojumi ar nelīdzenu virspusi. Izmēra amplitūda – no kniepadatas galviņas līdz pat zemesrieksta lielumam.

Parastas un plakanas

Kārpu skaits vienam cilvēkam var būt ļoti dažāds. Bērni tās saķer tikpat viegli kā iesnas, piemēram, draudzīgi sadodoties rokās, spēlējot bumbu vai jebkuru citu rotaļu, kur notiek tieša saskare ar priekšmetiem, ko lieto cilvēki, kuriem kārpas jau ir.

Izdala divu veidu kārpas – parastās un plakanās (pēdējās tiek dēvētas arī par jauniešu kārpām). Parastās kārpas biežāk sastopamas uz rokām un pirkstiem. Stipri traucējošas ir pēdu kārpas – pēdām jānotur viss ķermeņa svars, un, ja tur izveidojas kārpa, tā tiek traumēta, nemitīgi saspiežot. Pat pēc kārpas likvidēšanas labu laiciņu būs nepatīkamas sajūtas, liekot soli un pārnesot svaru uz cietušās pēdas. Lielas neērtības rada kārpas naga valnīša maliņā vai zem naga, jo no tām ir grūtāk atbrīvoties. Starp kārpām pastāv it kā neredzama saikne – ja izdodas iznīdēt lielāko, visbiežāk, pirmo uzmetušos kārpu, pazūd arī pārējās, sīkās. Savukārt plakanās kārpas ir plānas, ādas krāsā vai iesārtas, parasti veidojas delnu virspusē. Tās veiksmīgi padodas ārstēšanai, arī tautas līdzekļi uz tām iedarbojas salīdzinoši efektīvāk.

Durstīšana nelīdzēs

Nepatīkamais pārsteigums – kārpas parādīšanās – reizēm provocē rīkoties visai skarbi. Dažs mēģina tikt vaļā no nelūgtajām viešņām sadistiskām metodēm – spaida, dursta, pat griež ar nazi vai žileti grubuļainos pacēlumus ādā. Tad kārpas asiņo, sulo, bet efekts būs pretējs, jo vīrusam tiek radīti bagātīgi vairošanās apstākļi, turklāt var ievazāt papildu infekciju. Savukārt mēģinot kārpu izdedzināt ar etiķa esenci un vai citām skābēm, var izraisīt ķīmiskus apdegumus, sabojājot arī apkārtējos veselos audus. Kādreiz kārpas pēc vairākiem gadiem izzūd pašas, bez jebkādas ārējas iedarbības, tomēr tas, visticamāk, notiek labvēlīgu apstākļu sakritības dēļ – stabilizējas imunitāte, ir pozitīvs psiholoģiskais fons, līdz ar to kārpām pēkšņi nav komfortabli kopā ar cilvēku un tās pamet savu bijušo saimnieku.

Ja kārpas metas un metas, neraugoties uz rūpīgi lietotiem medikamentiem to iznīdēšanai, arī ievērotiem veselīga dzīvesveida principiem, jārunā par problēmu ar ģimenes ārstu. Īpaši jāuzmanās, ja kārpas parādās netipiskās vietās. Dažreiz kārpas parādās visiem ģimenes locekļiem. Tomēr maldīgs ir viedoklis, ka kārpu rašanās ir iedzimta kaite. Visdrīzāk šādos gadījumos vainojami regulārie savstarpējie kontakti, vienu un to pašu dvieļu, apavu un sadzīves priekšmetu lietošana, kas rada ideālus apstākļus vīrusa izdzīvošanai un iekļūšanai cilvēka organismā atkal un atkal.