Kā smaržo mana elpa?

Avots: Aptiekāra Žurnāls 

Ir izpētīts, ka apmēram 50% cilvēku ir nepatīkama elpa. Medicīnā to dēvē par halitozi, un to var veiksmīgi ārstēt.

Konsultē zobārste Sintija Gusta

Halitozes sākumstadijā cilvēks pats šo smaku jūt. Ja pirmo brīdi palaiž garām un necenšas slimību ārstēt, vēlāk viņš pie tās pierod un pats vairs nepatīkamo aromātu nejūt. Zīmīgi, ka halitoze iespējama jebkurā vecumā, arī bērnībā. Protams, ar gadiem slimība saasinās, jo rodas veselības problēmas. Par halitozi var runāt arī pusaudžu vecumā, jo organismā sāk darboties hormoni, kas ietekmē organisma vielmaiņu, turklāt jāatzīst, ka daudzi tīņi zobus nekopj.

Halitozei ir divi galvenie iemesli:

· fizioloģiskie. Veidojas no uztura, kad apēstais ēdiens dabiskā pūšanas procesā no mutes dobuma ar elpu un no kuņģa ar atraugām veido nepatīkamu aromātu. Šie ir dabiskie procesi, kas nav saistīti ar slimībām;

· patoloģiskie. Saistīti ar mutes veselību, vispārējām organisma slimībām un dažādu medikamentu lietošanu. Patoloģiskos halitozes iemeslus vēl sīkāk var iedalīt orālajā un ekstraorālajā jeb mutes un nemutes halitozē.

Slikta elpa no mutes dobuma

Izpētīts, ka 80–90% gadījumu halitoze veidojas mutes dobumā. Galvenokārt tas saistīts ar aplikuma nekvalitatīvu notīrīšanu no zobu virsmām, smaganām, mēles un vaigu gļotādas. Aplikums sastāv no pārtikas produktiem un anaerobām baktērijām. Kad baktērijas šo aplikumu pārstrādā, rodas gaistoši sēru saturoši savienojumi, kas rada nepatīkamas smakas. Taču jāatceras, ka nepatīkamais aromāts veidojas nevis no svaigā mīkstā aplikuma, bet gan no tā, kas mutes dobumā ir sastāvējies. Kad tas ir svaigs, mīkstajā aplikumā ir tikai tās baktērijas, kurām patīk skābeklis, bet, kad tas ir sastāvējies, tas kļūst biezs, un tajā veidojas baktērijas, kurām nepatīk skābeklis. Tas ir aplikums, kuru ar zobu suku vairs notīrīt nevar, tai skaitā zobakmens un starpzobu aplikums. Vēl no zobiem nepatīkamo aromātu rada zobu caurumi jeb kariess, zobu kanālu slimības un nepareizi higiēniski koptas protēzes.

Bez zobiem un protēzēm mutes dobumā nepatīkamās elpas cēlonis var būt meklējams arī uz mēles, smaganās un vaigu iekšpuses gļotādā. Cilvēkiem ir ļoti atšķirīgas mēles formas. Ir tā saucamās ģeogrāfiskās mēles ar daudzām sīkām rieviņām, kas pastiprināti veicina halitozes rašanos. Ja mēles kārpiņās sakrājas mīkstais aplikums, tad ar laiku, līdzīgi kā uz zobiem, veidojas anaerobās baktērijas, kas rada gaistošos sēra savienojumus ar nepatīkamo aromātu. Savukārt dažreiz vainīgs var būt periodontīts (smaganu iekaisums) vai smaganu kabatas.

Citi cēloņi sliktai elpai

Ir gadījumi, kad halitozes cēlonis ir kāda vispārēja organisma saslimšana, piemēram, elpošanas vai gremošanas orgānu sistēmā. Ja vainojama elpošanas orgānu sistēma, iekaisums degunā, rīklē, balsenē vai plaušās izelpojamā gaisā rada nejauko aromātu. Gremošanas trakta slimības, kas rada ķibeles ar elpu, var būt saistītas ar kuņģi, barības vadu, aknām, nierēm, vielmaiņas sistēmu un medikamentu lietošanu. Piemēram, ja tā ir kāda kuņģa problēma – gastrīts, kuņģa čūlas, helikobakterijas infekcija – tad attiecīgajā vietā dzīvo anaerobās baktērijas, kas, tāpat kā mutes dobumā, arī kuņģī rada nepatīkamos sēra savienojumus.

Specifiska elpa veidojas cukura diabēta un onkoloģijas slimniekiem.

Īpašs termins – rīta elpa

Ir normāli, ja no rīta pamostoties elpa nav tāda, kā gribētos. Tā tas ir visiem cilvēkiem. Rīta elpas nepatīkamā smaka saistīta ar sausumu, kas bijis mutē nakts laikā. Pa nakti cilvēkam neizdalās tik daudz siekalu kā dienas laikā, jo netiek runāts, ēsts, dzerts. Pēc pirmās ēdienreizes rīta elpai vajadzētu pazust. Ja tā nenotiek, var sākt domāt par halitozes iespējamību un ieteicams doties pie speciālista.

Kserostomija jeb sausa mute

Cilvēkiem, kuriem ir onkoloģiskas slimības, kuriem jālieto specifiski medikamenti vai ir kādas citas veselības problēmas, tiek aizkavēta siekalu dziedzeru darbība. Ikdienā neveidojas tik daudz siekalu, kā tas būtu nepieciešams. Līdz ar to mute ir sausa un veidojas slikta elpa – esošajās siekalās ir lielāka nelabo baktēriju koncentrācija.

Šādā gadījumā ieteikums ir ik pa laikam dzert ūdeni maziem malciņiem, košļāt košļājamo gumiju bez cukura vai sūkāk konfektes bez cukura, kas veicina siekalu izdalīšanos, ēst šķidrinātu pārtiku, nelietot mutes skalojamos, kuru sastāvā ir alkohols, un pēc ārsta rekomendācijas lietot siekalu izdali stimulējošus medikamentus. Var izmantot arī aptiekā nopērkamos mutes lubrikantus, kurus ieziežot mutes gļotādā, tiek uzlabota tās mitrināšana.