Aptieku Alianse - Uzzini vairāk

Cieti kā akmens, bet bez zobakmens...

Avots: Aptiekāra Žurnāls

Zobupastu anotācijās norādīts līdz pat desmit funkciju, ko tās veic. Aprakstos parasti gan nav minēts, ka zobupasta cīnās ar zobakmeni. Vai tas nozīmē, ka tikt galā ar zobakmeni var tikai zobārsta krēslā? Nē!

Konsultē zobu higiēniste Līga Putrinska

Dari, ko darīdams, zobakmens būs?

Zobakmens veidošanās ātrumu var ietekmēt, kaut arī tas atkarīgs no iedzimtām organisma īpatnībām un individuālā zobakmens veidošanās procesa.

Zobakmens ir ciets minerālu nogulsnējums, ko veido ēdienu atliekas, siekalas un dažādi mikroorganismi. Tas veidojas, pateicoties siekalās esošajiem kalcija joniem. Zobakmens sastāvā atrodams arī magnijs, fosfors, cinks un citas vielas. Būtībā tas ir sacietējis jeb mineralizējies mīkstais aplikums.

Lai zobakmens veidotos mazāk, vislabākais ir vismaz divas reizes dienā (no rīta un vakarā pirms gulētiešanas) zobus tīrīt ar mīkstu sariņu zobu suku un fluoru saturošu zobu pastu, kā arī lietot zobu diegu. Pēc ēšanas mute jāizskalo ar ūdeni. Ja zobu spraudziņas ir lielākas, ieteicama speciālā starpzobu suka. Ja ir protēzes (gan izņemamās, gan neizņemamās), arī vēlams izmantot speciālos kopšanas līdzekļus.

Cilvēko vereti domā, ka zobakmens novēršanai zobi jātīra ar cietu zobu suku un abrazīvu zobu pastu. Nē! Jo mehāniski tiek ietekmēta zobu emalja, kas ar laiku var radīt zobu jutīgumu, bet zobakmeni šāda mehāniska beršana nemazina.

Uz zobu virsmām ir vietas, kur ar zobu suku mīksto aplikumu notīrīt ir gandrīz neiespējami. Ja zobakmens uz zobiem ir jau redzams, no tā atbrīvot var tikai zobu higiēnists, kuru vēlams apmeklēt vienu, divas reizes gadā.

Zobakmens nedarbi

Cietais aplikums uz zobu rindas veido dzeltenīgus, dažreiz gaiši brūnus līdz tumši brūnus nogulsnējumus. Ļoti bieži tas veidojas priekšējo zobu aizmugurē.

Tā kā cietais aplikums ir salīdzinoši porains, tas veiksmīgi piesaista jaunu mīkstā aplikuma kārtu. Ja tā netiek notīrīta, zobakmens kļūst biezāks un apjomīgāks.

Virssmaganu zobakmens ir vairāk estētiskas dabas problēma, savukārt zemsmaganu cietais aplikums (veidojas zem smaganām virzienā uz zoba sakni) var veicināt periodonta jeb zobu apkārtējo audu slimību rašanos.

Ja zobakmens uz zobiem jau atrodas ilgstoši, var veidoties smaganu atkāpšanās. Sākumā zobi izskatās it kā garāki, ar laiku tie sāk kustēties un veidot nelīdzenu zobu rindu, piemēram, starp zobiem var veidoties platas šķirbas.

Nenoņemts cietais aplikums var radīt arī nepatīkamu elpu.

Smēķētāji! Pret zobakmeni izturieties rūpīgi

Tā kā nikotīna ietekmē sašaurinās asinsvadi un līdz ar to smaganu apgāde ar skābekli kļūst sliktāka, smēķētajiem biežāk novēro mutes veselības problēmas. Arī zobakmens veidojas tumšāks un biezāks.

Vai košļājamā gumija palīdz novērst zobakmens veidošanos?

Nē! Tās košļāšana veicina siekalu pastiprinātu izdalīšanos, kas normalizē skābes līmeni pēc katras ēdienreizes. Taču siekalas satur dažādas minerālvielas, kas veicina, nevis novērš zobakmens veidošanos. Turklāt košļājamā gumija nesatur fluoru, kas nepieciešams mutes higiēnas veselībai un zobakmens profilaksē.

Līdzīgi raksti

Visur niez! Kašķis?

“Kašķis ir ļoti lipīgs. To iespējams dabūt, pat veikalā pielaikojot mēteli, ko vilkusi inficēta kliente,” saka dermatoloģe Tatjana Mileika.