Pēkšņas muguras sāpes

Avots: Aptiekāra Žurnāls

Tādas, ka nevar ne izkāpt no gultas, ne pieliekties, ne aiziet uz darbu. Kas noticis?

Konsultē sertificēta fizioterapeite un masiere Ineta Zaharevska

80% gadījumu pēkšņas muguras sāpes izraisa stress, kas rada muskuļu sasprindzinājumu. Piemēram, vakar bijām ļoti satraukti, arī iepriekšējās naktīs slikti gulējām, ilgstoši esam bijuši saspringti. Vēl viens iemesls asām, pēkšņām un spēcīgām muguras sāpēm ir saistīts ar muguras nerviem, kas tiek iespiesti starp skriemeļiem, radot sāpes un kustību traucējumus.

Spilvenam un gultai nav ne vainas

Cilvēki, kuri pamostas ar stīvuma sajūtu apkakles zonā, bieži vien pie šīm sāpēm vaino gultu vai spilvenu, vai abus. Vai arī apgalvo, ka vainīga ir neīstā gulēšanas poza. Pēc fizioterapeitu viedokļa, nav labākas vai pareizas pozas gulēšanai. Ir zināms vien tas (un to varam pārbaudīt), ka cilvēks neapzināti aizmieg tādā pozā, kādā viņš ir saspringts. Ja stress gulstas uz pleciem, tad viņš ir ierāvis galvu plecos un tā arī noguļ visu nakti. Savilktā spranda iemesls meklējams psiholoģiskajā sasprindzinājumā iepriekšējā dienā. Nakts laikā notiek organisma šūnu atjaunošanās, bet bojātās šūnas tiek likvidētas, izvadītas no organisma un ķermenis tiek sakārtots jaunai dienai. Ko darīt? Jāatbrīvo psiholoģiskais fons, bet to ir vieglāk pateikt, nekā izdarīt. Šajā situācijā vislabāk vispirms konsultēties ar farmaceitu, kurš novērtējot situāciju var piedāvāt kaut ko pret stresu – baldriāņus, relaksējošas tējas, piemēram, apiņu, piparmētru, melisas. Naktī cilvēkam jāatbrīvojas, jāatpūtina nervi un jāatbrīvo muskuļi.

No spēcīga plecu daļas un spranda sasprindzinājuma var sākt sāpēt galva, jo nenotiek pilna asinsapgāde – asinsvadi ir nosprostojušies, smadzenēm skābeklis pienāk nepietiekami, līdz ar to galva sāk dunēt un sāpēt.

Tipiskas situācijas no dzīves

1. Pilsētnieks pēc aktīvi pavadītām brīvdienām laukos, skaldot malku, to krāmējot, rokot zemi, ravējot pirmās nezāles, nolasot akmeņus no zemeņu dobes un visādi citādi iesaistoties lauku dzīvē, jūtas lieliski pastrādājis. Svētdienas vakarā dodas mājās, bet, ak, vai! Pirmdien ir stīvas visas maliņas, kaut kur sāp arī kāds muskulītis, bet mugura! Ir krika, nevar pakustēties, tik tikko var tikt ārā no gultas…

Fizioterapeita komentārs

Visdrīzāk, šajā situācijā iesaistītais cilvēks lielāko dienas daļu pavada, sēžot pie datora, iespējams, neergonomiskā krēslā un nepiemērotā pozā, daudz pārvietojas ar automašīnu, nevis kājām. Viņa organisms ir pieradis pie šāda režīma, tam pielāgojies, tāpēc ikdienā nekādas problēmas neizjūt, bet, līdzko nedaudz pakustas, tā ir šādas sekas. Pilsētniekiem bieži vien ikdienas darbā ir sasprindzināta kāda muguras muskuļu zona, bet, aizbraucot uz laukiem un ieelpojot svaigo gaisu, cilvēks relaksējas. Protams, viņš vēlas būt noderīgs un kaut ko darīt! Taču neņem vērā, ka nav gatavs fiziskām darbībām, tāpēc bieži vien notiek mikrotraumas – neliels saišu vai muskuļu plīsums, par ko liecina asas sāpes. Vienīgā mikrotraumas ārstēšana ir miers. Vislabāk ir darbā paņemt vienu divas brīvdienas, mājās gulēt uz muguras un kājas saliekt 90° leņķī. Pēc pāris dienām var sākt veikt nostiprinošos vingrinājumus, ko vislabāk var ieteikt fizioterapeits.

Ja tomēr cilvēks aiziet uz darbu, viņš būs sasprindzinājis muskuļus (tie sāpēs), bet saspringtā stāvoklī nenotiek laba traumētās vietas apasiņošana, tai netiek piegādāts pietiekami daudz skābekļa un barības vielu. Ja cilvēks neārstējas, akūta vaina var pāriet hroniskā. Šajā situācijā vispirms konsultējieties ar farmaceitu.

2. Cilvēks brīvdienās aizbrauc uz jūrmalu, izstaigājas un pēc tam jūtas ārkārtīgi noguris.

Fizioterapeita komentārs

Tas nav nogurums! Staigājot gar jūru vai citur svaigā gaisā, cilvēks ieelpo daudz skābekļa, un šajā laikā organisms relaksējas. Bieži vien, ikdienā strādājot, nezinām, ko nozīmē relaksācija, kad muskuļi atbrīvojušies. Un tad mēs šādu relaksētu stāvokli skaidrojam ar nogurumu. Relaksēties vajadzētu katru dienu, noejot sešus kilometrus dienā. Īsti neatbalstu soļu skaitītājus, jo uzskatu, ka staigāšana telpās nav relaksējoša – ja nav daudz skābekļa, tad tas nav darbs veselības uzlabošanā. Tāpat arī skriešana, iešana vai braukšana uz trenažiera. Jāskrien ārā! Bez pietiekama daudzuma skābekļa organisms nenostiprinās.

3. Vējā appūsta mugura?

Kāpēc pulciņš cilvēku strādā, bet vienam no viņiem ir sapūsts sāns, kamēr citiem nekas? Tam ir viens skaidrojums – stress. Cilvēks pats sevi pierunā, ka mugura ir sasvīdusi, uzpūta spirgts pavasara vējiņš, un viņš gaida, kad tā sāks sāpēt. Organisms ir paklausīgs – tas uztver informāciju, ko cilvēks vēlas. Ar terminu „sapūsta mugura” bieži vien grēko mediķi. Kā to var apaukstēt? Vienīgi tad, ja iekrīt ledainā ūdenī. Arī fizioloģiski šādai situācijai nav pierādījumu. Skatoties uz appūstu muguru, psiholoģiski šķiet, ka šādā gadījumā konkrētajam cilvēkam galvā varētu būt domas par naudu un viņš domā, kā tās risināt. Appūsta mugura ir tikai attaisnojums. Arī šajā situācijā vispirms jākonsultējas ar farmaceitu.

Kustības dziedē

Lai cik aizņemti mēs būtu, tomēr vajadzētu atvēlēt 15 minūtes no rīta un 25 minūtes pirms gulētiešanas, lai veiktu dažus desmitus vingrinājumu.Protams, galvenokārt tas attiecas uz cilvēkiem, kuri ar kustēšanos ir uz jūs. No rīta tūlīt pēc pamošanās ieej siltā dušā. Siltais ūdens muskulīšus iesilda, līdzīgi kā tas notiek ar masāžas palīdzību. No rīta organismu un mugurkaulu ir svarīgi pamodināt lēnā gaitā – izstaipīt un iesildīt. Savukārt vakarā ķermenis ir jāizstaipa un jāatbrīvo, lai nakts laikā tas var atjaunoties.

Vingrojot cilvēks domā par savu ķermeni, nevis problēmām, un atbrīvojas. Vispiemērotākos vingrojumus var ieteikt fizioterapeits, jo viņš izvērtē, kas kurā situācijā ir vislabākais. Visiem neder viens vingrojuma komplekss, jo vienam ir sirds darbības traucējumi, otram savilkts sprands, bet trešajam vēl kas cits. Būtu labi, ja katrs cilvēks atrastu savu fizioterapeitu, līdzīgi kā savu ģimenes ārstu.

Sāpju psiholoģiskais skaidrojums

Par daudzām kaitēm mēdzam teikt, ka viss ir galvā. Arī fizioterapijā ir lietas, kas tiek skaidrotas, vadoties pēc psiholoģijā pierādītiem faktiem. Runa ir par to, ka bieži vien cilvēki paši nodara sev pāri. Domājot par to, kas nomāc, sāpe atnāk arī fiziskā līmenī. Pēc tam, kad attiecīgā problēma galvā atrisinās, izzūd arī sāpes. Saistībā ar muguras sāpēm katrs pats var izsekot līdzi – vai tā tiešām ir arī reālajā dzīvē.

Sāpes plecu un kakla daļā var liecināt, ka cilvēks ir uzņēmies pārāk daudz atbildības, viņu nomāc stress par to, kā visu izdarīt. Psiholoģiskais smagums burtiski spiež uz pleciem. Piemērs: kolēģis lūdzis paveikt to un to, bet šos darbus darīt tik ļoti negribas. Jācenšas pateikt nē, es to nedarīšu. Tiklīdz tas tiek izteikts skaļi un nolemts nedarīt, tā saspringums atlaiž muskuļus un cilvēkam kļūst viegli.

Sāpes krūšu daļā norāda, ka psiholoģiski tiek nospiesta cilvēka radošā daļa, viņš nespēj izpausties. Piemēram, vadība vai ģimene neļauj īstenot radošās idejas. Varbūt cilvēks ir izvēlējies neīsto profesiju, kas viņam neiet pie sirds. Tipiski, ka bērni biežāk nekā pieaugušie slimo ar plaušu slimībām. Tas tāpēc, ka viņi nespēj pretoties vecākiem un skolotājiem. Viņi nespēj brīvi lidot, jo radošās izpausmes tiek nospiestas. Ir pat gadījumi, kad radoši apspiests cilvēks iedzīvojas tik lielās fiziskās kaitēs, ka notiek muguras deformācija krūšu daļā. Tiesa, šādā situācijā var palīdzēt ne tikai kardinālas dzīves izmaiņas profesionālajā vai personīgajā dzīvē, bet arī ārstēšanās pie fizioterapeita vai neirologa.

Sāpes jostas daļā saistītas ar naudas lietām cilvēka dzīvē, jo josta simbolizē pamatu, uz kā stāvam (bieži vien tā ir finansiālā situācija). Līdzko līdzsvars tiek zaudēts, tā veidojas fiziskas sāpes šajā muguras daļā.

Sāpēs mugurā iegurņa daļā saistītas ar mīlestību.