Statiskās slodzes slimība – osteohondroze

Avots: Aptiekāra Žurnāls

Stīva un sāpoša mugura bijusi teju ikvienam, piemēram, pēc kartupeļu talkas rudenī. Neiroloģe Rūta Jansone skaidro, ka par to nav jāuztraucas, bet, ja sāpes mugurkaulā ir nepārtraukti un rada diskomfortu ikdienā, visticamāk, vainojama osteohondroze.

Nosaukums osteohondroze radies no latīņu osteochondrosis, kas nozīmē osteon – kauls, chondros – skrimslis. Tātad osteohondroze ir deģenerējošu procesu norise skrimslī un kaulā.

Osteohondrozes pirmās pazīmes: sāpes mugurā, sprandā, galvassāpes, galvas reiboņi, stīvums sprandā un plecos, nogurums.

Muskulatūrai jābūt atslābinātai!

Lai arī osteohondrozes rašanās var būt saistīta ar kaulu veselību, lielākoties vainojamas dažādas muskuļu problēmas.

Osteohondroze biežāk skar:

• sēdoša darba darītājus, kuri pakļauti mugurkaula jostas daļas skriemeļu izmaiņām;
• specifiska darba darītājus (remontētājus, krāsotājus, automehāniķus), kuriem raksturīgas krūšu daļas skriemeļu deformācija;
• stāvoša darba darītāji sūdzas par sāpēm plecu daļā un jostasvietā.

Galvenais sāpju iemesls – ķermeņa muskulatūra kaut kādas pozas ietekmē savelkas jeb sasprindzinās, bet pēc tam netiek atslābināta. Starp citu, lāča pakalpojumu osteohondrozes gadījumā dara arī stress. Līdzko cilvēks sāk dzīvot spriedzes apstākļos, saasinās visas muskuļu vainas, jo stress caur cilvēka smadzeņu centriem tiek novadīts uz perifēriju, ķermenim reaģējot ar muskulatūras sasprindzinājumu. Tāpēc arī cilvēki paši bieži vien ir novērojuši, ka pēc stresa situācijām ir sāpoša galva vai stīvs sprands. Turklāt cilvēki, kuri pret spriedzi ir vairāk jutīgi, biežāk cieš no osteohodrozes, jo smadzenes nepārtraukti dod signālu sasprindzināt muskulatūru.

Slimību konstatē jau skolēniem

Pēdējo desmit gadu tendence liecina, ka strauji aug slimības gadījumu skaits. Agrāk pie ārsta ar sāpošu muguru devās cilvēki, kuriem bija 30 un vairāk gadu, taču tagad ārsti šo slimību sāk diagnosticēt jau 16 gadu vecumā. arvien vairāk jauniešu priekšroku dod pasēdēšanai, papļāpāšanai un datora lietošanai, nevis fiziski aktīvām nodarbēm. Turklāt viņi šajā vecumā netic, ka neliela izkustēšanās pāris reižu nedēļā samazinās sāpes mugurā un uzlabos veselību kopumā. Ārsti novērojuši, ka ļoti daudz skolēnu prasa atbrīvojumu no obligātajām sporta nodarbībām (bieži vien to dara arī viņu vecāki). Mediķu secinājums – pēdējos gados jauniešiem pastāv lielāks risks saslimt ar osteohondrozi un citām slimībām, ko provocē muskuļu vājums, jo ikdienā trūkst fizisko aktivitāšu.

Ar osteohondrozi sirgstošo stiprā dzimuma pārstāvju kļūst vairāk

Mūsdienās vīrieši mazāk veic fiziskus darbus, bet vairāk strādā birojos. Savukārt sievietēm lielākoties ir saglabājušās tās pašas rūpes, kas pirms daudziem gadiem – aprūpējot bērnus un veicot mājas soli. Viņām jānes dažādi smagumi, piemēram, iepirkumi, bērnu rati un arī paši mazuļi, kas rada milzīgu slodzi mugurai. Ja muskuļi netiek pietiekami atslogoti, mugura sāk sāpēt.

Svarīgi laikus pamanīt!

Osteohondroze ir slimība, kas traucē komfortabli dzīvot, taču tieši neietekmē cilvēku mirstību. To varētu salīdzināt ar kurpē iebirušu akmentiņu: kamēr tas no kurpes netiek izbērts, tikmēr grauž pēdu. Līdzko graudiņu izber, tā situācija atrisinās (ja vien nav izveidojusies, piemēram, tulzna, kas jāārstē ar citiem paņēmieniem). Tas nozīmē – ja vien cilvēks, kuram ir osteohondroze, ievēro visus profilaktiskos un ārstnieciskos nosacījumus, ar slimību ļoti veiksmīgi var sadzīvot.

Osteohondroze ir saistīta ar izmaiņām skriemeļos, tāpēc šo slimību nevar izārstēt, vien uzlabot cilvēka pašsajūtu, iedarbojoties uz muskuļiem un saitēm ap bojāto skriemeli.

Trīs soļi osteohondrozes ierobežošanai

Nepieciešamas kustības. Ar muskuļiem ir tāpat kā ar visu organismu, kad miega laikā atpūšas cilvēka ķermenis – ir jābūt ne tikai noslogojumam, bet arī atslogojumam. Tās var būt sporta nodarbības svaigā gaisā, trenažieru vai aerobikas zālē, SPA procedūras, vannas utt. Galvenais ir panākt, lai muskulatūra tiek atslābināta! Ļoti ieteicama ir nūjošana, kad strādā gan plecu josla, gan ejot tiek noslogotas kājas, bet, ar nūjām atgrūžoties, tiek pielikts spēks. Līdzīgi ir arī ar distanču slēpošanu. Ļoti ieteicama ir peldēšana un jebkāda veida ūdens procedūras, jo ūdens veiksmīgi atslābina muskulatūru.

Var palīdzēt arī masāža. Te gan jāņem vērā, ka osteohondrozes gadījumā skriemeļos radušās izmaiņas ar masāžas palīdzību ietekmēt nav iespējams. Masieris iedarbojas uz muskuli, to atslābina un tonizē. Masāžas radītais efekts ilgst apmēram mēnesi. Cita lieta, ja tiek veikts viens masāžas seanss katru nedēļu. Tas ir risinājums tiem, kuri paši negrib kustēties un sportot. Turklāt šāds pasākums ir salīdzinoši dārgs.

Pirms ārsta apmeklējuma jāveic mājasdarbi

Ja iesāpas mugura, vai uzreiz jādodas pie ārsta? Atbilde: cilvēkiem bieži vien sāp mugura un sprands, jo tiek nesti smagumi, strādātas garas stundas, ikdiena paiet stresā, kas rada nogurumu... bet, uzsākot aktīvāku dzīvesveidu nekā līdz šim, nepatīkamās izpausmes pāriet. Tas nozīmē, ka, parādoties pirmajām sāpēm, uzreiz nav jādodas pie ārsta.

Tomēr, ja cilvēks veic primāros mājas darbus – ir fiziski aktīvs, bet sāpes ir regulāras (sāp rītā un vakarā, strādājot un brīvdienās) un nepāriet, tad gan nepieciešams apmeklēt ārstu. Vispirms jādodas pie sava ģimenes ārsta, kurš nosaka atbilstošu ārstēšanu. Ja tā nav pietiekami efektīva, ģimenes ārstam var lūgt nosūtījumu pie speciālista, piemēram, neirologa, kurš veic papildu izmeklējumus un sastāda efektīvāku ārstēšanās plānu.