Dziedāšanas priekam pievienotā vērtība

Laimes brīžos sakām – mana sirds un dvēsele dzied... Aicinām uz sarunu mūzikas terapeiti Mirdzu Paipari, lai noskaidrotu, kādu labumu sev un organismam varam dot ar mūziku un izdziedāšanos. Vienalga – vai dziedot korī vai vienatnē rīta dušā.

Pētījumos pierādīts – jo precīzāk cilvēks pazīst mūziku, ko dzird un dzied, jo vairāk ir mācījies to analizēt un arī izpratis, jo vairāk zina par tās kultūrvēsturisko izcelsmi, jo spēcīgākas aktivitātes norit smadzenēs klausīšanās laikā. Visi cilvēki, neatkarīgi no dotībām un talantiem, ļoti līdzīgi uztver skaņdarba vēsti, sajūt emocionālos impulsus, proti, izjūt konkrētu pārdzīvojumu. Tas nozīmē – jo vairāk mūzikas dzirdam un arī paši dziedam, jo krāsaināka un bagātāka ir pasaule ap mums, jo vairāk tā mūs uzrunā un pilnveido.

Balss kā instruments

Dziedāšana ir īpaša, pat intīma personības izpausme. Balss savukārt ir ķermeņa instruments, kas palīdz ne tikai komunicēt, runājot un paužot domu, bet arī sevi apliecināt skanējumā – ar intonācijām, plūdumu, intensitāti. Ja sākam uzskaitīt visu labo, ko mums dod dziedāšana, saraksts ir ļoti iespaidīgs. Pirmkārt, dziedāšana veicina elpošanas apjoma pieaugumu, otrkārt, smadzeņu darbības kāpinājumu un, treškārt, kopējā psihiski fiziskā stāvokļa uzlabošanos. Kāds amerikāņu pētījums liecina, ka operdziedātājiem ir lielāks plaušu tilpums nekā atbilstošā vecuma pieaugušajiem un arī efektīvāka sirdsdarbība, kas nodrošina dziedošo mākslinieku būtiski garāku mūža ilgumu.

Rupjmaize un dziedāšana

Katrā ziņā arī neprofesionālis, gūstot prieku korī, vienlaikus uzlabo labsajūtu un veselību. Turklāt dziedāšanai nav nekādu ierobežojumu – dzied lieli un mazi, dzied pavisam jauni un tie, kuriem deniņi sirmi. Spilgtās un asprātīgās suitu sievas ir uzskatāms paraugs, kā ar enerģiju tiek uzlādēts gan pats dziedātājs, gan apdziedātais. Latvijā it visur ir aizrautīgi dziedātāji. Jau 1873. gadā latviešiem kopā sanākšana dziedāšanas biedrībās bija pamats pašapziņas celšanai. Dziesmu svētki, koru kari – tā visa ir mūsu kultūras pūralādes daļa. Starp citu, esot ārzemēs, tālu prom no mājām, jautāti par to, kā visvairāk svešumā trūkst, latvieši līdztekus rupjmaizei min kopīgu, sirdij tuvu dziesmu dziedāšanu savējo lokā.

Masāža ar skaņu
Vēl kāds pētījums atklāj, ka dziedāšana veicina spēka pieplūdumu. Tādu fizisku slodzi, kuras laikā tiek dziedāts, cilvēks var izturēt daudz ilgāk nekā nedziedātājs, veicot identisku darbu. Mirdza Paipare savā praksē izmanto dziedāšanu, lai iedarbinātu galvas rezonatorus, kuri ar skaņas palīdzību var it kā izmasēt smadzenes, tādējādi veicinot tām skābekļa padevi. Šādu masāžu nespēj veikt neviens cits speciālists. Attiecīgo rezonatoru ievibrēšana, apvienojot ar kustībām un elpošanu pēc A. Streļņikovas metodes (speciāli vingrinājumi, ar kuru palīdzību iespējams pārtraukt bronhiālās astmas elpas trūkuma lēkmes un hipertensīvās krīzes), pakāpeniski un uz visiem laikiem atbrīvo no daudzām hroniskām slimībām. Mūzikas terapijas metodes ir būtiskas pēctraumas seku likvidēšanā. Ja nepieciešams stabilizēt emocionālo stāvokli, pārvarēt grūtsirdību, arī var izmantot mūzikas terapijas metodes – piemērota improvizēšana, vokalizēšana, kustība. Mūzikas klausīšanās aktīvi rosina iztēli, kas savukārt veicina atmiņu. Iespējams pat uzlabot koordināciju un stabilizēt līdzsvaru. Pozitīvais mūzikas un dziedāšanas iespaids ir tik varens, ka kaut kripatiņu uzlabojuma veselībai no tās var gūt ikviens.

Labais adrenalīns

Dziedāšana, kas apvienota ar kustību, pozitīvi iedarbojas uz cilvēka organismu arī ikdienā – tā mazina un pat pilnībā novērš spriedzi, padara izturīgāku pret stresu. Dziedāt var dažādus vokālus vingrinājumus un pazīstamas dziesmas, vienlaikus aktīvi soļojot, staigājot, enerģiski pieliecoties, šūpojoties. Mirdza Paipare vada jaukto kori jau 25 gadus un ir pārliecinājusies, ka kopdziedāšana cilvēkiem ir nepieciešama. Arī tāpēc, ka uzstāšanās laikā, atrodoties uz skatuves, tiek izjusts saviļņojums, veidojas pozitīvs adrenalīna lādiņš. Tas savukārt ir neatsverams emociju, dažādu izjūtu treniņš. Nav noslēpums, ka dziedošās ģimenes veidojas saliedētākas, stiprākas, jo viņām ir gan vienota aizraušanās un piepildīts kopā pavadītais laiks. Turklāt dziedāšana nav tikai hobijs un izklaide, bet arī labs veids, kā uzlabot savu veselību.

Galva strādā

Mediķi pārliecinājušies, ka dziedāšanu var veiksmīgi izmantotpacientiem pēc insulta, ja ir traucēta runa, atmiņa. Dziedot iepriekš zinātas tautasdziesmas vai iemīļotas sadzīves dziesmas, slimnieks ātri atceras melodiju, vārdus un iegūst motivāciju atlabt, jo apzinās un jūt, ka galva strādā. Dziedāšanu plaši var izmantot logopēdisku problēmu novēršanā. Cilvēki, kuri rausta valodu, stostās, dziedot to nedara.

Dziedāšana kolektīvā ir svarīga arī kopābūšanas dēļ ar tiem, kurus izvēlamies savas personiskās saskarsmes lokam. Jo kontaktā ar draugiem un kolēģiem apzināmies sevi, jūtamies piederīgi radošam kolektīvam, ar ko varam lepoties. Tajā katra cilvēka individualitāte summējas ar blakus esošajiem, kuri domā tāpat, elpo tāpat, kuri jūt tāpat, dziedot kopā.