Kāju vietā – bluķīši

Avots: Aptiekāra Žurnāls

Pēdējā laikā bieži saskaros ar pieredzi, kad pat gados jaunām sievietēm pietūkst kājas. Viņām parasti šķiet, ka iemesls ir staigāšana augstpapēžu kurpēs un arī karstais laiks. Kad kāju pampšanai pievērst uzmanību, devāmies noskaidrot pie ķirurģes, fleboloģes Ilzes Runces.

Kādi var būt pietūkušu un sāpīgu kāju iemesli?

Izplatītākais iemesls ir vēnu un asinsvadu problēmas, citi – nieru mazspēja vai sirdsdarbības problēmas, vielmaiņas traucējumi u. c. Ja kājas tūkst un duplekssonogrāfiskā (ultrasonoskopiska asinsvadu izmeklēšana) izmeklēšana neliecina par vēnu patoloģiju, tad jāvēršas pie cita speciālista.

Ja cilvēkam līdz šim nav bijušas šādas problēmas, vai sitāciju iespējams novērtēt paša spēkiem?

Venozajai tūskai ir raksturīgi, ka no rīta tās nav, kāju nogurums un pampums parādās vakarpusē. Saceļot kājas augstāk, tūska mazinās, bet nākamajā dienā scenārijs atkārtojas. Ar pašārstēšanos te neko palīdzēt nevar, vienīgi uz kādu brīdi mazināt simptomus. Arī vieglu izpausmju gadījumos, kad ir tūska, bet uz ādas virskārtas nav redzamas ne vēnas, ne to mezgli, ir jānoskaidro iemesls – iespējams, tas ir kādas slimības sākums. Ja cilvēks pret vakaru sajūt, ka āda niez, potītes vairs nav saskatāmas, kājas ir smagas, kā arī tad, ja pampums ir sezonāls (parādās tikai vasarā), jāiet pārbaudīties. Jo ātrāk tiks noskaidrota diagnoze, jo labāk. Jāsāk ar ģimenes ārstu, kurš izvērtēs, pie kura speciālista vērsties, lai sāktu savlaicīgu ārstēšanuDiagnosticēšana nav ļoti dārga, turklāt daudzās ārstniecības iestādēs rasta iespēja, nākot ar ģimenes ārsta norīkojumu, to apmaksāt, sedzot tikai pacienta iemaksu.

Ko dara speciālists flebologs? Lai noteiktu diagnozi, flebologs 15–20 minūšu laikā, veicot duplekssonogrāfiju, konstatē, vai ir venoza patoloģija (reflukss vēnā u. c.). Izmeklēšana ir ātra, precīza un nesāpīga. Ja nekādu venozu patoloģiju neatrod, jāmeklē cita vaina.

Kādas var būt vēnu mazspējas komplikācijas? Sākumā ir sūdzības par nogurumu, kāju tūsku, iespējams, naktī kāju savelk krampji vai arī ir nieze potīšu rajonā. Ja cilvēks neko nedara un neārstējas, kaite progresē, parādās neglīti vēnu mezgli, rodas trofiskas izmaiņas ādā, tā kļūst plankumaina, cieta un sliktākajā gadījumā veidojas ilgstoši nedzīstošas trofiskas čūlas. Nopietnākas situācijas gadījumā slimā vēna ir jāoperē.

Darba, dzīves vai laika apstākļi var būt iemesls slimības attīstībai?

Tie ir provocējoši faktori. Jebkurā gadījumā cilvēkam ir jāmeklē speciālista padoms. Laikus sākot ārstēšanu, var pietikt ar kompresijas zeķēm, sportiskām aktivitātēm (peldēšanu, riteņbraukšanu, staigāšanu), kontrastdušām. Jebkuras aktivitātes, kas nodarbina kāju ikru muskuļus un liek asinīm ritēt pareizajā virzienā, ir gan ārstnieciskas, gan profilaktiskas. Ik brīdi jāpiedomā, kādā pozā ir kājas – vai netiek nosprostota asinsrite. Sēdēšana sakrustotām kājām, ilgstoša nekustīga poza, liekais svars ir provocējošie iemesli.

Kompresijas zeķes ir gan profilaktisks, gan ārstniecisks līdzeklis: tās ir īpaši austas, lai nodrošinātu dažādu spiedienu dažādās vietās kājā – pie potītēm lielāku, bet pie ikriem un uz augšu – aizvien mazāku, tā panākot, lai asinis tiktu pumpētas uz augšu. Katram gadījumam jāpiemeklē piemērotas zeķes – tas atkarīgs no vēnu stāvokļa, kāju apkārtmēra, vecuma, ķermeņa uzbūves.

Vēnu problēmas ir dzimuma vai vecuma jautājums?

Vairākums vēnu mazspējas slimnieku ir sievietes, tas pamatā saistīts ar diviem riska faktoriem. Pirmais ir hormonālās izmaiņas sievietes organismā, gan sākoties mēnešreizēm, gan grūtniecības laikā, gan klimaksa periodā, turklāt grūtniecība pati par sevi ir riska faktors. Notiek hormonu līmeņa izmaiņas, kuru dēļ ir muskulatūras relaksācija ne tikai vēdera sienā, bet arī vēnu sieniņās – tās atslābst. Papildus tam, ka to darbība jau tāpat ir pavājināta, puncī aug bērniņš, kas tīri mehāniski neļauj asinīm normāli ritēt uz augšu. Tāpēc grūtniecības laikā ieteicams nēsāt kompresijas zeķes. Otrs riska faktors sievietēm ir liekais svars. Savu lomu spēlē arī iedzimtība, ilgstošs darbs stāvus vai sēdus, smaga fiziska slodze, arī hormonālā kontracepcija.

Vai ir iespējams, ka kāju tūskas cēloņi ir psiholoģiski – stress, pārdzīvojumi?

Ticamu pētījumu par to nav, arī praktiski neesmu saskārusies ar šādiem gadījumiem.

Teicāt, ka nopietnos gadījumos nepieciešama operācija.

Kad uz kājām ir redzams violets asinsvadu sietiņš, to var sklerotizēt ar speciālām injekcijām. Ja ir slims vēnas pamata stumbrs, tad nepieciešama nopietnāka operācija. Vēnu operācijas ir ļoti dažādas: lāzeroperācijas, radiofrekvenču terapija, ķīmiskā ablācija u. c., aktualitāti pamazām zaudē klasiskās operācijas. Iedarbīgākās ir visas nosauktās endoluminālās operācijas – gan pati operācija, gan atveseļošanās notiek ātrāk un nesāpīgāk, ir mazāk pēcoperācijas recidīvu. Klasiskās operācijas laikā ir grieziens cirksnī un grieziens pie potītes, vēnas stumbrā tiek ievadīta metāla zonde un slimā vēna tiek izrauta. Redzamos vēnu mezglus izņem caur atsevišķiem griezieniem. Endoluminālās metodes, piemēram, lāzeroperācijas, laikā, caur nelielu dūrienu vēnā tiek ievadīts lāzera vads un vēna tiek slēgta no iekšpuses, nebojājot apkārtējos audus; mezgli tiek izņemti ārā caur milimetru lieliem griezieniem. Šo operāciju veic lokālā anestēzijā, pēc tam pacientam tiek uzvilkta kompresijas zeķe, viņš var doties mājās un jau nākamajā dienā – uz darbu. Sāpju praktiski nav, turklāt jau operācijas dienā pacientam jāsāk staigāt, lai veicinātu atveseļošanos.