Kājas tik smagas...

Avots: Aptiekāra Žurnāls 

Domājam, ka smaguma sajūta kājās un to piepampums, kas rodas dienas otrajā pusē, nozīmē vēnu problēmas, taču speciālisti apgalvo, ka šie simptomi 100% neliecina par varikozām vēnām. Savukārt smaguma sajūtas neesamība negarantē, ka vēnas ir veselas. Kad īsti doties pie ārsta?

Pasaules iedzīvotāju slimība

„Vēnu varikoze ir virspusējo kāju vēnu vārstuļu nepietiekamība. Vizuāli to novēro apmēram 70–90% cilvēku – uz kāju ādas redzams tāds kā zirnekļveida tīklojums. Šāds tīklojums vairāk ir kosmētisks defekts, taču obligāti jāārstē slimība tad, kad zem ādas izspiedušies vēnu mezgli – kā bumbulīši, kas, kājās stāvot, ir sataustāmi, bet apguļoties izzūd. To novēro apmēram 40% cilvēku,” skaidro asinsvadu ķirurgs flebologs Ints Ūdris.

Viens no riskiem ir iedzimtība. Uztraukumam ir pamats, ja vecākiem vai vecvecākiem ir bijušas vēnu slimības, turklāt tās var izpausties jau skolas laikā. Tā kā saistaudu struktūra, organismam novecojot, kļūst vājāka, vēnu problēmas aktualizējas ar gadiem.

Slimības sākumā var būt sūdzības par kāju noguruma un smaguma sajūtu, vēlāk arī par pietūkumu dienas beigās. Biežāk tas skar cilvēkus, kuriem darbs ir vienā pozā – sēžot pie datora vai stāvot kājās, piemēram, apkalpojot klientus. Stāvus pozīcija šajā gadījumā ir labāka, jo cilvēks visu laiku tomēr ir spiests ik pa laikam pārnest svaru no vienas kājas uz otru, kas liek cirkulēt asinīm. Sēdus pozīcijā nevajadzētu atrasties ilgāk kā stundu. Interesanti, ka dažviet ārzemēs biroja darbs tiek veikts stāvus, jo pierādīts, ka cilvēka veselībai šāda poza ir labāka.

Bonnas universitātē veiktais pētījums norāda, ka virspusējo vēnu varikoze ir viena no biežākajām pasaules iedzīvotāju slimībām, ar ko slimo ¼ daļa sieviešu un 1/5 daļa vīriešu. Turklāt 0,1% cilvēku pieaugušā vecumā attīstās smaga venoza mazspēja ar grūti dzīstošām kāju čūlām. Latvijā šī hroniskās vēnu mazspējas stadija sastopama biežāk. Neārstējot vēnu varikozi, slimība attīstās un tiek bojātas dziļās vēnas.

Smagu kāju sajūtu var radīt arī citas saslimšanas. Piemēram, skriemeļu bojājumi mugurkaulā, osteohondroze vai kaulu izmaiņas, kas saspiež nervu saknītes mugurkaulā, kā arī sirds mazspēja, nieru mazspēja, pēdas deformācija un plakanā pēda. Cilvēkiem ar pārmērīgu fizisko slodzi var būt sāpes kāju muskuļos, un tās ir līdzīgas kā vēnu varikozes gadījumā. Tas raksturīgi bērniem un pusaudžiem, kuriem kaulu un saišu sistēma vēl nav pilnībā nobriedusi.

Īpašais posms – grūtniecība

Sievietes ar vēnu kaitēm slimo nedaudz biežāk, kas saistīts ar hormonu atšķirībām un to, ka katra grūtniecība ienes pārmaiņas sievietes dzīvē. Viens no hormoniem, kura līmenis grūtniecības laikā paaugstinās, ir progesterons. Tā iedarbībā atslābst muskuļi. Vēnu sieniņas, kas galvenokārt sastāv no saistaudiem, šajā periodā kļūst vājākas, vieglāk iestiepjamas un zaudē tonusu. Venozajai sistēmai papildu slodzi sagādā arī grūtniecības laikā palielinātais cirkulējošo asiņu daudzums. Dzemdei augot, tiek apgrūtināta venozo asiņu attece iegurnī, kas nereti rada kāju vēnu maisveida paplašinājumu veidošanos.

Ja, gaidot mazuli, nav noguruma sajūta kājās, tās nav pietūkušas un nav parādījušies vēnu mezgli, grūtniecei pie vēnu ārsta nav jāiet. Citādāk ir ar topošajām māmiņām, kuru mātēm, vecmāmiņām vai māsām ir šī kaite. Tad jau pirms bērniņa plānošanas nepieciešama flebologa konsultācija.

Kā liecina ārsta I. Ūdra pieredze – ja ārstēšana būtu sākta pirms grūtniecības iestāšanās, grūtniecības laikā vēnu problēmas sieviete izjustu mazāk. Starp citu, Vācijā dažas sievietes izvēlas dzemdēt ar medicīniskajām kompresijas zeķēm kājās.

Flebologu apmeklē nekavējoties!

Ja pēkšņi pietūkusi viena kāja, tā kļūst zilgana un sākas sāpes, tūlīt meklē flebologa palīdzību. Šādi simptomi var norādīt par dziļo vēnu trombozi. Jo ilgāks laiks līdz ārstēšanās sākumam, jo lielāka tromba atraušanās iespējamība. Tiem, kuri ir šīs slimības riska grupā, īpaša uzmanība vēnām jāpievērš pēc ilgstošas sēdēšanas darba vietā, automašīnā, autobusā, tālā lidojumā. Šai slimībai ir tendence attīstīties arī pēc lūzumiem, kad ilgstoši bijusi ieģipsēta kāja un apgrūtinātas kustības.

Izmeklējumi

Ultraskaņas dupleksa sonogrāfijas izmeklējums vispilnīgāk ataino kāju asinsvadu stāvokli. 15 minūšu laikā flebologs ar speciālas aparatūras palīdzību var novērtēt virspusējās un dziļās vēnas. Pēc tam uzsāk to vēnu ārstēšanu, kurās konstatēta nepareiza venozā plūsma jeb reflukss. „Ārstē centrālās stumbra vēnas un lielos zarus, tālāk turpinot kapilāru varikozes terapiju pēc pacienta ieskatiem. Ādas kapilāru varikozes gadījumā visefektīvākā terapijas metode ir skleroterapija. Tās laikā likvidē slimos asinsvadus. Vēnā ievada speciālu preparātu – sklerozantu, kas slimās vēnas vietā veido saistaudus, kas ar laiku pazūd. Pēc šīs manipulācijas ir jānēsā speciālās kompresijas zeķes.” Praksē ārsts novērojis, ka kompresijas zeķu valkāšana pēc skleroterapijas uzlabo terapeitisko rezultātu. Zeķu pareizo izmēru nosaka flebologs, precīzi nomērot kāju vairākās vietās.

Ja izmeklējumos tiek uzrādīts, ka radušies nopietni asinsrites traucējumi, tos likvidē ķirurģiski, bojāto vēnas posmu izoperējot vai slēdzot ar lāzera staru. Tas atvieglo asinscirkulāciju, jo asinis turpina ritēt pa veselajām vēnām.

Dažreiz cilvēki domā, ka operācijas labāk veikt ziemā. Taču te būtu jāklausa ārsta padomam – ja ārsts iesaka to veikt šobrīd un cilvēks pats tam ir gatavs, to var darīt, jo tehnoloģijas ir attīstījušās tik tālu, ka, piemēram, jau pēc nedēļas var baudīt vasaras priekus peldoties.

Uzskatot, ka pēc operācijas sagaidāms recidīvs un neticot mūsdienu tehnoloģiju iespējām, daudzi cilvēki Latvijā savlaicīgi neārstējas. Taču ar gadiem bieži vien palielinās svars, mēs kļūstam mazkustīgāki, tāpēc, var veidoties trofiskās čūlas.