Nogurums… Vai par sevi padomāji?

Avots: Aptiekāra Žurnāls 

“Man ir pastāvīgs nogurums. It kā izguļos pietiekami, bet sajūta, ka kopumā nav tonusa,“ stāsta jauna sieviete, bažīdamās, vai nemitīgais nogurums neliecina par kaut ko nopietnu. Devāmies uz konsultāciju pie ģimenes ārstes rezidentes Vilenas Šumskas.

Droši vien rudens un nogurums ir savstarpēji saistīti...

Tā ir – vienam cilvēkam nogurumu veicina beidzies atvaļinājums un atgriešanās darbā, rutīnā, ģimenes cilvēkiem – tas, ka bērni sāk iet bērnudārzā vai skolā, citiem – saules ir mazāk. Rudenī krasi samazinās fiziskās aktivitātes: no velosipēda pārsēžamies mašīnā, vairs neejam garās pastaigās vakaros, nebraucam uz pludmali, nestaigājam ar plikām pēdām… Oktobris un īpaši novembris ir ļoti grūts laiks, jo viss vērtīgais, kas uzkrāts vasarā, ātri pazudis. Mūsu platuma grādos šajā laikā organismā strauji samazinās D vitamīns, raksturīgas arī melatonīna – miega hormona – svārstības. Parastie rudens simptomi ir nogurums, miegainība, no rītiem negribas celties, ierasties darbā laikus vairs nešķiet tik svarīgi, arī nogādāt bērnus uz bērnudārzu vai skolu. Atnākot mājās no darba, jau ir gandrīz tumšs, mājas darbi paliek neizdarīti… Tas viss sakrājas, un cilvēks iekļūst apburtajā lokā, kas sākas ar dažiem simptomiem, apaug ar citiem, līdz kādā brīdī vairs nav iespējams izšķirt, kurš bijis pamata cēlonis. Kompānijā nāk sirds sāpes, galvas sāpes, saasinās hroniskas slimības, sākas elpošanas ceļu vīrusu periods, arī bērni sāk slimot… Viss minētais dod tādu simptomu kopumu, kas var novest līdz depresīvam noskaņojumam.

Ko darīt, lai šo procesu apturētu?

Laikus jāsagatavojas, jāsakārto sava dzīve. Ir vērts ziedot pusdienlaiku pastaigai, pasēdēt parkā uz soliņa, pabarot putnus, katru dienu atrast laiku kaut kam tādam, kas sagādā prieku, nevis tikai domāt par to, ka kļūst aizvien tumšāks un drīz neko vairs nevarēs darīt. Diena jāplāno tā, lai tajā būtu kādi ieguvumi, nevis tikai darbs un pienākumi. Ļoti jāstrādā pie sajūtas – man viss manā dzīvē patīk un, lai arī kaut kas šodien palika neizdarīts, to es varēšu izdarīt rīt, jo rīt man atkal būs spēks. Jāsagatavojas arī praktiski – var iegādāties aptiekā vitamīnus un uztura bagātinātājus, un par to lietošanu vajag konsultēties ar farmaceitu. Ja cilvēkam ir kāda hroniska slimība, laikus par to domājot, tās saasinājumu var vismaz aizturēt. Pie savlaicīgas sagatavošanās pieder arī fizioterapijas kurss; saules trūkumu var kompensēt fototerapija, kas nodrošina saules spektra iedarbību uz organismu (nejaukt ar solāriju – tur tiek izmantots cits UV staru spektrs). Jāpāriet uz rudens ēdienkarti – jāēd biežāk, ēdienkartē jāiekļauj graudaugi un to produkti, kuros ir daudz vitamīnu un minerālvielu, kas uztur vielmaiņas procesus un veicina labu zarnu sistēmas darbību. Jāēd vairāk gaļas produktu – tajos ir daudz proteīna, dzelzs un B grupas vitamīnu, kā arī eļļu saturoši produkti, piemēram, rieksti, kurus viegli un ērti paņemt līdzi uz darbu un ik pa laikam pagrauzt. Putnu gaļā nav tik daudz tauku, toties ir daudz vērtīgu uzturvielu. Zivis ir bagātas ar D vitamīnu un kalciju. Šokolādē ir kofeīns pieļaujamā daudzumā, kā arī teobromīns, kas dod spēku, tāpēc gabaliņš šokolādes būtu pat ieteicams gan pie rīta kafijas, gan pusdienlaikā. Rudenī var sēņot – tas dod prieku būt dabā, pārslēgt domāšanu, kā arī sniedz iespēju papildināt ēdienkarti. Vienu atpūtas nedēļu rudenī var pavadīt arī kādā no Latvijas rehabilitācijas centriem Jūrmalā, Līgatnē, Baldonē, kur izveidotas speciālas rehabilitācijas programmas cilvēkiem ar noguruma sindromu.

Ja nogurumam ir emocionāli cēloņi?

Ir jāspēj paskatīties uz sevi un pajautāt – vai tiešām es nevaru mainīt savu dzīvi uz labo pusi? Mainīt attieksmi pret sevi, būt egoistam un reizi dienā paredzēt laiku tikai sev, iziet ārā uz pusstundu. Protams, šķiet, ka tā nevar, darbā viss apstāsies… Tādos brīžos aizmirstas, cik daudz var dot pārslēgšanās uz citu režīmu – klausīties, kā čivina putni, skatīties, kā spīd rudens saule vai kā pāri debesīm slīd mākoņi. Mainīt skatupunktu var arī telpās, kaut vai apsēžoties pie tējas krūzes un palasot žurnālu… Jāparūpējas par savu veselību arī tad, ja nekāda iemesla uztraukumam nav – var nodot asinsanalīzes, veikt kardiogrammu, sievietēm – pārbaudīt ginekoloģisko sistēmu, jo tā atbild par mūsu hormonālo līdzsvaru. ASV nesen tika veikts pētījums, kurā konstatēja, ka sievietes rudens depresijai un nogurumam ir pakļautas četrreiz vairāk nekā vīrieši, tas saistīts ar vispārējo emocionālo fonu. Tāpēc sievietēm ātrāk jāvēršas pie speciālista. Ja ārsts neatrod nopietnu saslimšanu vai vispār jebkādas novirzes no normas, tomēr ir nogurums, miegainība, nespēks un apātija, tad, iespējams, var palīdzēt psihoterapeits – dzīves emocionālās puses sakārtošanai ne tikai rudens periodā, bet arī ilgāk, jo rudens depresija var būt arī psihoemocionālas saslimšanas rādītājs.

Mēs bieži vien nejūtam starpību starp parastu nogurumu un depresiju kā slimību.

Tas ir simptomātiski – ja cilvēks ļaujas īslaicīgam nogurumam, apātijai, tas nozīmē, ka viņš var ļaut tam pāriet arī vispārējā depresijā, kas jau ir saucama par slimību. Bet ne visiem cilvēkiem rudenī vajag doties pie psihoterapeita – vispirms jāmēģina pašam tikt ar to galā.

Kā rīkoties, ja cilvēks sporto vai ir citādi aktīvs, tomēr nogurums nepāriet? Ja iepriekš minētie pasākumi nelīdz, laiks doties pie ārsta un uzzināt cēloņus. Nogurums ir tik vispārīgs simptoms, ka var liecināt par visdažādākajām slimībām – gan hroniskām, gan kādas slimības saasinājumu, sākot ar dzelzs deficīta izraisītu anēmiju un beidzot ar smagu asinsvadu saslimšanu. Protams, jo ātrāk to atklāj, jo labāk – ignorēt parastu nogurumu nevajadzētu. Pret sevi jāattiecas kritiski: vai nogurums ir tāds, ko viegli novērst ar izbraukumu pie dabas, ceļojumu ārpus valsts vai ko citu pozitīvu vai arī tas ir dziļš un nopietns, jo brīvdienā nav spēka piecelties no gultas.

Ir cilvēki, kuriem mieru un gandarījumu sniedz nevis fiziskās aktivitātes, bet tieši pretēji – miegs, atpūta, lasīšana.

Šos cilvēkus var piemeklēt nopietnas veselības problēmas, jo mūsu organisms ir paredzēts fiziskām slodzēm, muskuļu un kaulu locītavu sistēma necieš dīkstāvi. Ja darbs ir mazkustīgs, dīkstāve ir jākompensē. Organismā viss ir saistīts: mazkustīgums veicina liekā svara veidošanos, tas savukārt rada locītavu problēmas. Mērena fiziska slodze veicina jaunu asiņu izstrādi, atjauno asins sastāvu locītavās un nostiprina muskulatūru. Līdz ar to mums labāk strādā kuņģa un zarnu trakts un uzlabojas vispārējā pašsajūta. Arī sirdsdarbībai ir nepieciešams normāls fiziskais stāvoklis. Darbā stresa un citu iemeslu dēļ var iestāties arī izdegšanas sindroms, tāpēc ir tik svarīgi sabalansēt darbu un atpūtu, laiku ģimenei un laiku tikai sev.

Ko darīt ar nogurumu, kura cēlonis ir fiziski smags darbs?

Šo profesiju pārstāvjiem veselība jāpārbauda vismaz reizi gadā, labāk – divas, vēl vairāk jāieklausās savā organismā un katras izmaiņas rūpīgi jāizvērtē. Fiziska darba darītāji vairāk pakļauti profesionālām saslimšanām, biežāk tās saistītas ar muguras sāpēm, locītavu, sirds un asinsvadu slimībām. Ja ir problēmas, tas nozīmē, ka vai nu darba bijis par daudz, vai atpūtas par maz. Arī šeit ir svarīgs līdzsvars – ja darbs ir fizisks, atpūtai jābūt iespējami mierīgai, jāizmanto ūdens procedūras, masāža, mierīgas nodarbes mājās, tikpat svarīgs ir apkārtējo emocionālais atbalsts un sapratne.