Smago slimību bieds – izgulējums

Avots: Aptiekāra Žurnāls 

Ikdiena pēkšņi krasi mainījusies – tuvs radinieks pēc smagas saslimšanas palicis uz gultas. Ķirurgs Kaspars Snippe stāsta, ja izgulējumiem neļauj attīstīties vai laikus tos pamana, no tiem var izvairīties, bet ir vajadzīga gan slimnieka, gan kopēja pacietība.

Materiāla tapšanā izmantoti www.woundclinic.lv materiāli

Kas ir izgulējums?

Izgulējums ir spiediena, bīdes vai berzes izraisīts lokāls ādas un dziļāko audu bojājums. Tāds var rasties, ja cilvēks ilgstoši nemaina ķermeņa pozu. Šajā laikā audi, ko nospiež ķermeņa masa, tiek nepietiekami apgādāti ar asinīm, tātad arī ar skābekli un citām barības vielām. Svarīgi zināt, ka cilvēki, kuri ir izgulējumu riska grupā, parasti nepamana, ka kāda ķermeņa daļa ir cietusi – viņi paši nespēj konstatēt diskomforta sajūtu. Sākotnēji rodas vien neliels ādas apsārtums, bet, ja traumētā vieta netiek laikus atslogota un pienācīgi apkopta, audu bojājums (ne tikai ādas, bet arī dziļāko slāņu un kaulu) var kļūt neatgriezenisks. Smagākajos gadījumos var veidoties pat nieru un aknu bojājums, saindējot visu organismu.

Izgulējumi visbiežāk rodas pakausī, deniņos, zem ausīm, plecos, zem lāpstiņām, zem mugurkaula skriemeļiem, ribām un elkoņiem, zem krustu kaula, sēžas kaula paugura, ceļgalu locītavu vietās, potītēs un papēžos. Apmēram 70% gadījumu izgulējumi rodas krustu, sēžas un gūžas rajonos. Šīs vietas parasti cieš pirmās, un tas ir kā indikators, ka problēmai jāpievērš uzmanība.

Izgulējumi rodas šādos gadījumos:

• ja ir ilgstošs gultas režīms, piemēram, ārstējoties intensīvās terapijas vai hronisko slimību aprūpes nodaļā;
• mūža otrajā pusē. Novērots, ka izgulējumi divas reizes biežāk veidojas cilvēkiem, kuri ir vecāki par 70 gadiem;
• slimniekiem ar neiroloģiskiem bojājumiem. Šajā gadījumā vecumam nav nozīmes.

Izšķir četras izgulējumu attīstības pakāpes:

I pakāpe. Uz ķermeņa ādas parādās it kā nevainīgs apsārtums, bet, uz tā uzspiežot ar pirkstu, apsārtums nepazūd. Šī attīstības stadija var veidoties jau divu stundu laikā;

II pakāpe. Neatslogojot nospiesto ķermeņa vietu, sāk veidoties bojājums ādas virsējā slānī. Ja pacientu nepareizi pārvieto – bīda vai velk –, viegli var rasties nobrāzums, ar laiku apsārtuma vietā izveidojas brūce vai melna krevele;

III pakāpe. Ja izgulējums netiek ārstēts, brūce kļūst plašāka un dziļāka un tiek skarti zemādas taukaudi un muskuļi;

IV pakāpe. Vissmagākā slimības pakāpe, jo neārstētā izgulējuma infekcija skar kaulaudus un tālāk caur asinsriti var izplatīties pa visu organismu. Šajā stadijā cilvēks ar diagnozi „izgulējums” var arī nomirt.

Ārstēšanas iespējas

Vislabāk ar dažādu profilaktisku pasākumu palīdzību izgulējumu veidošanos nepieļaut. Kas attiecīgajā situācijā darāms, jājautā speciālistam. Bieži vien cilvēki, kuri nokļuvuši sarežģītā situācijā, aizmirst par izgulējumu iespējamību, jo primārais ir, piemēram, atgūt kustību brīvību.

Ja izgulējumi jau radušies, atkarībā no attīstības stadijas jāsāk to ārstēšana.

Mājas apstākļos var veikt I un II pakāpes izgulējumu novēršanu.

• Jau pirmajā brīdī, kad pamana apsārtumu, kas atrodas tuvu kaulam un nepazūd, tas jānomazgā ar siltu ūdeni un jāapziež, piemēram, ar dekspantenolu vai cinku saturošu krēmu vai citu šādai problēmai piemērotu ziedi. Jācenšas arī cietušo vietu atslogot. Kā to darīt? Piemēram, ja cilvēks gulējis uz muguras, viņš jānogulda uz vēdera.
• Aptiekās ir nopērkami arī citi speciāli līdzekļi izgulējumu novēršanai, un par to pareizu lietošanu nepieciešams konsultēties ar farmaceitu.
• Obligāti jālieto speciālās spiedienu samazinošās gultas un matraču virsmas. Var izīrēt gultu, kurā ar gaisa plūsmu tiek izlīdzināts ķermeņa spiediens. Šāda gulēšanas virsma ir piemērota ne vien pacientiem ar izgulējumiem, bet arī cilvēkiem, kuriem nesen veikta izgulējumu operācija.

Pie ārsta vajadzētu doties II, III un IV izgulējumu pakāpes gadījumā. Ārsts ieteiks labākos risinājumus, tādējādi ir iespējams izvairīties no slimības progresēšanas.

Ja ir izgulējumi III un IV stadijā, kad skarti dziļākie audi, vairs nevar izlīdzēties ar pareizu kopšanu un ziedēm. Jāatceras, ka brūcei var pievienoties infekcija un ir liels risks, ka tā ietekmēs visu organismu.

• Izgulējumu ārstēšana ar lokālu lēveri. Vietās, kur zemādas slānis starp kaulu un ādu ir ļoti plāns, izgulējumi nepārtraukti atjaunojas. Šādā gadījumā vispiemērotākā ir ārstēšana ar lokālo lēveri, izmantojot plastiskās ķirurģijas vai mikroķirurģijas tehniku. Parasti veselos audus ņem netālu no izgulējuma. Pēc operācijas brūce dzīst apmēram mēnesi un ir nepieciešama arī antibakteriāla terapija. Šai metodei ir vairākas priekšrocības: bojājumus var likvidēt īsā laikā; tiek samazināts asins saindēšanās un orgānu bojājumu tālākas attīstības risks, kā arī samazinās šāda slimnieka kopšanas izmaksas.
• NPWT (Negative Pressure Wound Therapy) sistēma. Negatīvā spiediena brūces terapija. Tiek saukta arī par vakuuma terapiju. Brūcē tiek ievietots medicīnisks porolona sūklis, kam pievienota drenāžas caurulīte. Traumēto vietu pārklāj ar plēvi, kas to hermētiski noslēdz un kas pievienota pie vakuuma sūkņa. Ar laiku poliuretāna pārsējs, kas nodrošina labāku lēvera pieķeršanos audiem, saplok, piesūcas pie brūces, pamazām velkot to ciet.

Tā kā izgulējumi bieži vien ir ar lieliem un dziļiem bojājumiem, tiek kombinēta lokālā lēvera operācija ar NPWT sistēmas metodi.

Svarīgākais – pareiza kopšana

Lai izvairītos no izgulējumiem:

• jāveic rīta apskate. Rūpīgi jānovērtē riskam pakļautās ķermeņa vietas – kur kauli atrodas tuvu ādai. Apskatei var noderēt pie gultas novietots spogulis, jo tas atvieglos kopēja darbu un ļaus cilvēkam pašam vērot savu ķermeni;
• jāveic apmazgāšana. Ar bērnu kopšanai paredzētajām mitrajām salvetēm jānorīvē izgulējumu riska zonas. Pēc tam tās vēlams ieziest ar krēmu, kas piemērots zīdaiņa ādas kopšanai. Ja kopjamajam ir kustību traucējumi, viņš 2–3 reizes nedēļā jānomazgā dušā. Vislabāk izmantot aptiekās nopērkamos mazgāšanās līdzekļus, kas ir bez smaržvielām, krāsvielām un ar ādai atbilstošu pH;
• jāpalīdz grozīties. Ik pēc divām stundām ar tuvinieka vai kopēja palīdzību jāmaina guloša cilvēka stāvoklis jeb poza. Tas jādara arī naktī. Dienas laikā nekustīgs cilvēks var gulēt ne tikai uz muguras, sāniem vai vēdera, viņš var atrasties arī puspozīcijā, atbalstīts pret kādu spilvenu vai paliktni, saglabājot 30° leņķi pret gultas virsmu;
• jāatslogo problemātiskās vietas ar palīglīdzekļiem. Tie ir spiedienu mazinoši paliktņi vai spilveni, ko novieto, piemēram, starp ceļgaliem vai potītēm. Tādā veidā izvairās no abu kāju kaulu savstarpējā kontakta. Vai jāliek spilvens zem apakšstilbiem, lai nesaskartos papēži;
• jānodrošina muguras jostas daļas balsts cilvēkiem, kuri pārvietojas ratiņkrēslā un kuriem ir ķermeņa lejasdaļas un kāju paralīze. Ratiņkrēslā sēdošajiem ik pēc stundas jāmaina pozīcija un ik pēc 10–15 minūtēm, atbalstoties uz rokām, vajadzētu nedaudz pacelties, saglabājot pozu 10 sekundes;
• jānovērš jebkāds mitrums uz ādas. Tie var būt sviedri, urīns vai brūču izdalījumi. Mitra āda ir īpaši pakļauta dažādiem ievainojumiem, un tajā radusies brūce var radīt infekcijas draudus plašākos apmēros. Tāpēc ar salvetēm vai mitrumu uzsūcošiem materiāliem jānodrošina, lai āda būtu pēc iespējas sausāka;
• jāveic vingrošana. Lai mazinātu locītavu nekustīgumu, uzlabotu asinsriti visā ķermenī, paātrinātu sirdsdarbību un izventilētu plaušas, cilvēks jāizkustina jeb jāizvingrina.

Ko nedrīkst darīt?

Reizēm cilvēki, gribot labu, izdara pretējo. Tāpēc ir vērts atgādināt:

• slimniekam nedrīkst atslogot problemātisko zonu ar spilveniem – pakaviņiem, kas pildīti ar linsēklām vai griķu sēnalām. Šādā nolūkā nedrīkst izmantot arī gumijas riņķus. Balsta mala palielina spiedienu uz apkārtējiem audiem, tāpēc problēmu var tikai saasināt;
• virs kaulu izciļņiem nedrīkst masēt mīkstos audus! Masāžas rezultātā, tieši tāpat kā bīdot cilvēku, tiek sarauti mazie asinsvadi, kas samazina asinsriti un pazeminās ādas temperatūra. Tādējādi tiek radīti labvēlīgi apstākļi dziļo audu traumai;
• nedrīkst smēķēt telpā, kurā atrodas izgulējumu riskam pakļauts cilvēks. Nepiedodami, ja smēķē pats slimnieks. Nikotīns samazina ādas apgādi ar skābekli un citām svarīgām barības vielām. Asinsvadu spazmas var ilgt pat līdz dažām stundām;
• apmazgājot slimnieku ar traucētām kustībām, jāizvairās no pārāk stipras ādas beršanas un nedrīkst izmantot ļoti siltu ūdeni. Tāpat mazgāšanās procesā nevajadzētu izmantot kairinošas un sausējošas ziepes;
• apkopjot nekustīgu slimnieku, nedrīkst viņu vilkt un bīdīt – tas jau tā vārīgajiem ādas audiem rada lielu savainojuma risku.