Apmāni savus sviedru dziedzerus!

Avots: Aptiekāra Žurnāls 

Konsultē dermatoveneroloģe Vija Danga

Veselam cilvēkam sviedri ir bez smaržas, jo apmēram 98% to sastāvā ir ūdens, bet pārējie 2% ir dažādi sāļi un citas vielas. Pastiprinātas svīšanas dēļ uz ādas veidojas macerācija, kam pievienojas dažādas sēnītes, mikrobi un baktērijas, radot nepatīkamo sviedru aromātu. Īpaši labi tas pazīstams saistībā ar sasvīdušām kājām, jo kājas biežāk nekā citas ķermeņa daļas ir siltumā un mitrumā, tāpēc šādā vidē vairojas dažādas sēnītes. Specifisks sviedru aromāts ir arī smēķētājiem un cilvēkiem, kuriem ir kāda onkoloģiska saslimšana.

Lai novērstu nepatīkamo aromātu, vislabāk ir ievērot personisko higiēnu un izvēlēties pareizu apģērbu. Ja smaržīgo dezodorantu lietos iesvīdušās padusēs, tas nevis atsvaidzinās, bet gan radīs vēl nepatīkamāku aromātu.

Pretsviedru līdzekļi. Tos var iedalīt divās lielās grupās: dezodorantos, kas novērš sviedru aromātu, un antiperspirantos, kuri novērš nepatīkamo smaržu un vienlaikus mazina sviedru izdalīšanos. Lielākā daļa veikalu plauktos ir šie antiperspiranti. Pretsviedru līdzekļos ir dažādas sastāvdaļas, piemēram, mākslīgas vai dabiskas smaržvielas, kalnu kristāli, ēteriskās eļļas, dažāda veida ķīmiskie savienojumi u. c. Visi sola vienu – uzvarēt cīņā ar nepatīkamo aromātu. Pretsviedru līdzekļi ir pieejami jau kopš 19. gadsimta beigām, kad pirmo reizi tos komerciālos nolūkos sāka ražot ASV. Protams, to lietošanai ir aizstāvji un pretinieki, jo ir bažas, ka daļa antiperspirantu varētu būt kaitīgi (ar kancerogēnu iedarbību) ādas un krūts audiem. Līdz šim neviena pētījuma, kas to simtprocentīgi pierādītu, nav.

Tiek uzskatīts, ka veselībai draudzīgi ir minerālsāls dezodoranti, tomēr lietotāji pilnībā nevar būt droši par šo produktu nekaitīgumu, jo tos sāka ražot salīdzinoši nesen un pētījumi par dabiskajiem kristāliem nav veikti ilgstoši. Ieteicams izvēlēties pretsviedru līdzekli, kas satur dabiskas izcelsmes smaržvielas. Pasaulslavenas firmas apgalvo, ka viņu ražotajos produktos ir dabiskās ēteriskās eļļas, piemēram, rožu un salvijas. Tām piemīt antibakteriāla iedarbība, un tās novērš nepatīkamo sviedru aromātu.

Ieteicams laiku pa laikam mainīt izvēlēto pretsviedru līdzekli, lai neveidotos pieradums un nemazinātos iedarbības efektivitāte.

Lāzerepilācija. Lāzerstars procedūras laikā iedarbojas ne tikai uz mata saknīti, bet arī uz ādas struktūru (turpat esošajiem sviedru dziedzeriem). Tādējādi mazinās attiecīgā sviedru dziedzera darbība (samazinās sviedru izdalīšanās). Ja padusēs noņemts liekais apmatojums, svīšana nav tik intensīva un nav tik izteiktas sviedru smakas, jo veidojas mazāk baktēriju. Līdzīgi, bet ne tik efektīva ir epilācija un vaksācija.

Botuksa injekcija. Padusēs injicē botulīnu. Šī metode der cilvēkiem, kuriem svīšana rada lielu diskomfortu, jo metode ir pietiekami dārga (apmēram 300–400 latu par abām padusēm) un efekts saglabājas apmēram pusgadu. Procedūras laikā ar botulīna injekciju tiek bloķēts nervs, kas inervē attiecīgo sviedru dziedzeri. Vai, bloķējot sviedru izvadkanāliņus, organismam netiek nodarīts pāri? Ārsti apgalvo, ka ne, jo sviedri tiek izvadīti citās ķermeņa vietās.

Ķirurģiska manipulācija. Operācijas laikā tiek pārgriezts nervs, kas atbild par sviedru dziedzera darbību, tādējādi konkrētais sviedru dziedzeris vairs nestrādā – neveic savas pamatfunkcijas. Šāds solis ir nopietni jāizvērtē, tāpēc ieteicams kā galēja metode cīņā ar svīšanu.

Problēmas pēc padušu apkopšanas

Sāpoša, sūrstoša un niezoša āda, kas rada diskomfortu. Šādas izpausmes var rasties pēc epilācijas un depilācijas, jo katra no šīm metodēm traumē ādu, īpaši skūšanās, vaksācija vai lāzerepilācija. Tāpēc labāk pirmās pāris dienas (ja tas nav iespējams, tad vismaz pirmās stundas) pēc procedūras paduses pasaudzēt un nelietot dezodorantu vai pretsviedru līdzekli. Vēlams izvairīties arī no ādas kasīšanas, ja jūtama nieze, jo traumētajā ādā ļoti viegli ievadīt kādu infekciju. Jutīgajai ādas zonai plānā kārtā var uzziest kādu nomierinošu līdzekli. Lai arī dažreiz šķiet, ka attiecīgo vietu pēc procedūras vajag vēl papildus dezinficēt, labāk to nedarīt, jo etilspirts ādu var tikai kairināt. Labākā profilakse, ja paduses pirms attiecīgās procedūras kārtīgi nomazgā.

Sviedru dziedzeru iekaisums. Tas izveidojas kā sarkans, sāpīgs bumbulītis zem ādas, un parasti to likvidē ķirurģiski. Dažreiz to var novērst, lietojot antibiotikas un lokāli ziežamus medikantus, kas palīdz bumbulim uzsūkties. Sviedru dziedzeru iekaisums galvenokārt rodas sievietēm, kuras padusēs lieko apmatojumu skuj, jo skūšanas laikā ādas traumētajai daļai piekļūst mikrobi. Jāizvēlas dezodoranti, kuru sastāvānav vielu, kas varētu aizķepētisviedru dziedzerus. Jāpiebilst, ka cilvēkiem, kuriem ir šāda tendence, sviedru dziedzeru aizsprostojumi veidojas atkārtoti (īpaši vasarā, kad paduses skuj biežāk).