Sievietēm pašām jāpārbauda savas krūtis!

Avots: Aptiekāra Žurnāls 

Ārsti iesaka katrai sievietei regulāri – reizi mēnesī veikt krūšu pašizmeklēšanu un vismaz reizi gadā krūtis pārbaudīt pie ārsta. Galvenais krūšu pašizmeklēšanas mērķis ir atklāt pārmaiņas krūtīs, ko sieviete nav pamanījusi iepriekš.

Valsts apmaksātajai krūts vēža skrīninga programmai jau ir pirmā pozitīvā atdeve – pie onkologiem vairāk nokļūst sievietes ar nelieliem veidojumiem (5–6 mm lieliem), ko var labi izārstēt. Diemžēl gadu desmitiem Latvijā nemainīgs ir to sieviešu skaits, kuras pie ārsta vēršas novēloti, kad ļaundabīgais audzējs krūts dziedzerī jau ir trešajā vai ceturtajā stadijā. Runa ir par trešdaļu ar vēzi saslimušo sieviešu.

"Iemesls šādai novēlotai vēršanās pie ārsta varbūt ir tas, ka krūts vēzis viņām asociējas ar krūts noņemšanu un fizisku traumu, ko daudzas negrib pieļaut," saka Latvijas Onkoloģijas centra ķirurgs, medicīnas doktors Jānis Eglītis. "Ja sieviete ārsta palīdzību saņēmusi laikus, lielākoties krūts tiek saglabāta."

Krūts vēzis visvairāk apdraud sievietes vecumā no 50 līdz 70 gadiem. Ik gadu šajā vecuma grupā ir 500 jaunu krūts vēža saslimšanas gadījumu. Pēc 70 gadiem ir 240 gadījumu. Līdz 40 gadu vecumam – vairāki desmiti gadījumu, taču šim skaitam ir tendence palielināties. No 40 līdz 50 gadu vecumam ir 170 ar saslimušo.

Gan skrīnings, gan izmeklējumi

"Krūts vēža savlaicīga diagnostika ir šī skrīninga programma, kuras mērķauditorija ir sievietes no 50 līdz 69 gadiem. Ar tās palīdzību iespējams atklāt apmēram pusi saslimšanas gadījumu," stāsta Jānis Eglītis. "Atklāts paliek jautājums, ko darīt ar gados jaunākām un vecākām sievietēm. Piemēram, pēc 70 gadiem visbiežāk tās ir pensionāres, kurām nav līdzekļu ārsta apmeklējumam. Nākotnē skrīninga programmu varētu paplašināt, lai tā aptvertu arī šo grupu sievietes."

Gados jaunām sievietēm nelielus audzējus vislabāk var redzēt nevis mamogrāfijā (rentgenizmeklējumā), bet sonoskopijā, jo viņām audi fizioloģiski ir daudz aktīvāki un līdz ar to arī blīvāki. "Sonoskopiju krūtīm vajadzētu veikt reizi gadā, sākot no 25 gadu līdz 40 gadu vecumam, neatkarīgi no tā, vai ģimenē ir ļaundabīgo audzēju iedzimtība vai nav," ierosina ārsts. "Atšķirībā no ginekoloģiskās sonoskopijas, ko sievietes veic diezgan regulāri – reizi gadā vai divos gados, krūtis lielākoties tiek atstātas novārtā."

Sievietēm postmenopauzē, kad krūts dziedzeri jau kļūst taukaini, vissīkākās izmaiņas ļoti labi var atklāt rentgenizmeklējumā.

Vecuma grupā no 40 līdz 50 gadiem var kombinēt abas metodes, jo tās viena otru papildina.

Magnētiskās rezonanses izmeklējums ir visprecīzākais, taču arī visdarbietilpīgākais un visdārgākais; pasaulē to izmanto tikai augsta riska grupas sievietēm. "Piemēram, ja viņu ģimenē bijuši daudzi krūts un olnīcu vēža saslimšanas gadījumi un ir pierādītas mutācijas, kas ir cēlonis krūts vēža attīstībai. Mūsu praksē šo izmeklējumu veicam tikai tad, ja ne sonoskopijā, ne mamogrāfijā nav izdevies iegūt skaidru atbildi," informē ārsts.

"Nedrīkst aizmirst par krūšu paškontroli,"

uzsver onkologs Eglītis. "Man šķiet, ka šajā ziņā sievietes ļoti grēko – viņas uzskata, ka gan jau krūtis pārbaudīs ginekologs, taču pašas savas krūtis vispār netausta."

Ārsts uzskata – ja sievietes to darītu reizi mēnesī, sākot jau no 18–20 gadu vecuma, pirmajā nedēļā pēc mēnešreizēm pie spoguļa kārtīgi izgrozoties un apskatoties uz savām krūtīm, izpalpējot tās, viņas krūts dziedzeri zinās vislabāk un, sajūtot kādu sabiezējumu, vērsīsies pie ārsta, lai tās pārbaudītu pamatīgāk.

Brīdī, ko sieviete velta savu krūšu veselības stāvokļa novērtēšanai, viņai nevajadzētu aizmirst arī par padušu pārbaudi, ko var veikt, vienkārši pārlaižot tām pāri ar pirkstiem. "Paduses noteikti jāpārbauda, jo tajās esošie limfmezgli ir pirmā barjera, ar ko organisms mēģina norobežoties no nelabvēlīga procesa. Arī metastāzes vispirms ir tieši paduses limfmezglos. Taču atšķirībā no attālajām metastāzēm, kādas parasti ir vēža ceturtajā stadijā un kas skar aknas, plaušas un kaulus, padusēs ir reģionālās limfmezglu metastāzes, kas lielākoties nosaka to, ka process ir lokāls. Veicot operāciju, audzēju var viegli izņemt," padušu pārbaudes nozīmīgumu skaidro onkologs Eglītis.

Protams, limfmezglu palielināšanās padusēs var norādīt arī uz kādām citām slimībām, ne tikai krūts vēzi. Tāpat jāpievērš uzmanība, ja limfmezgli palielinājušies jebkurā citā vietā organismā. Tad kopīgi ar ārstu jāizanalizē, kāds tam ir iemesls, un jānosaka diagnoze. Limfmezgli var būt palielināti arī iekaisīgas slimības gadījumā, taču tad parasti ir arī paaugstināta ķermeņa temperatūra, kas nav raksturīga ļaundabīgai saslimšanai.

Par audzēju visbiežāk liecina nesāpīgi mezgliņi, kas taustot šķiet kā zirnīši.

"Labdabīgie krūts audzēji ir labāk norobežoti – tie ir kā zirnīši vai apaļi bumbulīši. Ļaundabīgie audzēji ir sliktāk sataustāmi. Taču vispārēja rakstura sūdzību sākuma stadijā nav ne vienā, ne otrā gadījumā," skaidro onkologs.

Normāls svars, ēdiens un kustības

Pasaulē veiktie pētījumi liecina – ja sieviete seko līdzi savam svaram, veselīgi ēd (uzturā jābūt iekļautam pietiekamam daudzumam dabisko antioksidantu, ko var uzņemt ar augļiem un dārzeņiem) un ir fiziski aktīva, viņas iespēja saslimt ar ļaundabīgu audzēju (ne tikai krūts vēzi) ievērojami samazinās.

Latvijā krūts vēža paciente visbiežāk ir sieviete postmenopauzē un ar lieko ķermeņa svaru. "Jo tieši šajā vecumā, kad vairs nav menstruāciju, liekais ķermeņa svars provocē sievišķo hormonu veidošanos taukaudos vielmaiņas ietekmē. Tas savukārt stimulē šūnu dalīšanos krūts dziedzerī, kas jau aizgājusi pelnītā atpūtā," uzsver Jānis Eglītis.