Sievietes pasaule menopauzes laikā

Avots: Aptiekāra Žurnāls

Līdz trīsdesmit gadiem mēs par novecošanu nedomājam. Pēc trīsdesmit iedomājamies gan, bet šīs domas veiksmīgi atvairām. Pēc četrdesmit jau ir citādāk. Sieviešu žurnālos rakstus par attiecībām nomainām pret ieteikumiem personības attīstībai, draudzenes arvien biežāk saka, ka jūtas nesaprastas, un kaut kā pēkšņi ienāk prātā mammai pajautāt, cik gados viņai sākās menopauze.

Ar dzīvi apmierinātajām vieglāk

Dažas intuitīvi, citas jau apzināti sākam gatavoties pārmaiņu laikam. Ap četrdesmit pieciem, citām ap piecdesmit pieciem – tas ir klāt... Un nav taisnība jokam, ka dzīvē nenovēršamas ir divas lietas: nodokļi un mūsu aiziešana. Ir arī trešā – menopauze.

„Tas skar jebkuru sievieti, tāpēc svarīgi savlaikus tam sagatavoties, lai vajadzīgajā brīdī gudri un ar cieņu pieņemtu,” skaidro ārste psihiatre, ģimenes psihoterapeite Iveta Pļaviņa.

Reizē ar fizioloģiskajām pārmaiņām menopauzes laikā sievietei jāpārvar arī emocionālas grūtības, un tās ir grūtāk noslēpjamas. Nomāktība, raudulība, neapmierinātība un nervozitāte ietekmē mūsu attiecības ģimenē un darbā. „Pastāv cieša saikne starp to, kā sieviete jutusies pirms menopauzes un pēc tās,” skaidro psihoterapeite. „Sieviete, kura dzīvojusi piepildītu dzīvi: sasniegusi savus mērķus un ir ar dzīvi apmierināta, menopauzes radītās pārmaiņas uztvers vieglāk. Savukārt citai, kurai dzīve nav nesusi prieku: darbs nav paticis, vīrietis nav bijis īstais, bērni izauguši nepateicīgi, arī menopauzes izraisītās emocionālās pārmaiņas būs grūtāk apvaldāmas.” Nav mūsu spēkos ietekmēt garastāvokļa svārstības, bet mēs varam dažādi uz tām reaģēt.

Atcerēsimies, ka pārejas vecums ir arī vīriešiem

Neaizsargātākie pret dažādu emociju izvirdumiem visbiežāk ir tuvinieki. Ja bērni paguvuši iekārtoties savā dzīvē, tad aizvainojuma krusa pārbirst vīram. Un, lai cik mēs piekristu ieteikumam, ka mājas nevajag pārvērst par poligonu, kurā uzspridzināt dienā sakrājušās bumbas, cik daudzas, liekot roku uz sirds, apliecinās, ka to nekad nav pārkāpušas?

Par sieviešu menopauzi ir pietiekami daudz un atklāti runāts. Noslēpumaināki ir procesi, kas šajā vecumā norisinās vīrieša organismā. Par vīriešu andropauzi runā daudz retāk vai nerunā gandrīz nemaz. Bet arī viņiem daba sagādājusi pārbaudījumus, kas neko daudz neatšķiras no sieviešu. Hormonu izmaiņas arī viņu organismā izraisa vieglāk vai grūtāk noslēpjamas pārmaiņas. Arī viņi spogulī ierauga to, ko negribētu redzēt. Nav grūti iedomāties, kas notiek, ja sievietes emocionālais līdzsvars sašķobās brīdī, kad viņas andropauzes vecuma vīrietis pārnācis mājās pēc nogurdinošas un nervozas darbdienas. Lai no tā izvairītos, respektēsim arī sava vīrieša brieduma izmaiņas. Varbūt tieši šodien viņam netieši norādīts uz jaunākā kolēģa potenciālu...

Ko varam pašu spēkiem

Sievietei no dabas dots būt miera sargātājai, tāpēc rīkosimies gudri, lai nevairotu nemieru. Arī grūtākos brīžos. Psihoterapeite Iveta Pļaviņa uzsver, ka šajā posmā svarīgi apzināties savu nozīmīgumu. Būt apmierinātai un novērtētai. Kā atdarināšanas cienīgu piemēru viņa min savu astoņdesmitgadīgo pasniedzēju, kurai netrūkst enerģijas organizēt starptautiskus seminārus, tikties ar studentiem, lasīt viņu iesniegtos darbus, priecāties par saviem mazbērniem un vēl pačalot par modes lietām.

Pēc piecdesmit ir piemērotākais laiks, lai atgūtu nokavēto, jo bērni nu lieli un ir laiks realizēt atliktās ieceres. Kādai tās ir jaunas zināšanas, citai iespēja atgriezties pie novārtā atstātiem hobijiem. Atrast veidu, kā savu dzīvi padarīt interesantu, ir tikai gribas jautājums. Tāpat kā prasme pieņemt savu attēlu spogulī. „Sevi ir jācenšas mīlēt,” skaidro psihoterapeite, „Saskatīt skaistumu savā briedumā ir pašvērtības jautājums, un to vairot palīdz prasme apzināties savu nozīmīgumu.”

Par ļoti svarīgu psihoterapeite uzskata iespēju un prasmi izrunāties. Ar draudzeni, vīru, bērniem vai kādu uzticības personu. Galvenais, nekrāt neapmierinātību līdz eksplozijas koncentrācijai. Šādai sarunai nevajadzētu būt pārmetošai, bet skaidrojošai. Galvenais uzsvars liekams uz „es jūtos”, „man pietrūkst vai gribētos”. Tās mērķis ir atklāt sajūtas, kas rada nemieru, nedrošību vai neapmierinātību. Savukārt otrai pusei šāds sarunas tonis atstāj atbalstoša manevra iespējas.

Ir daudz veidu, kā menopauzes periodu padarīt vieglāk pārvaramu, tomēr situācijās, kad tās izpausmes kļūst traucējošas, vērts konsultēties ar speciālistu. Jo vairāk tāpēc, ka menopauze nav tikai garastāvokļa svārstības.

Teiciens, ka katram vecumam ir savs skaistums, mazliet kaitina ar savu neapstrīdamību. Pie tā arī paliksim... Dzīvosim skaisti!