Līdz un pēc... trīsdesmit pieci

Avots: Aptiekāra Žurnāls 

Ar katru nākamo gadu sievietes ķermenis prasa vairāk uzmanības, pārmaiņu emocionālu pieņemšanu un arī finansiālos līdzekļus tā kopšanai, taču vēlamies atgādināt, ka profilaktiskie izmeklējumi palīdz agrāk atklāt slimības. Un tad tās izārstēt ir vienkāršāk!

Konsultē ģimenes ārste rezidente Vilena Šumska

„Katrs sevī cenšas nogalināt sajūtu, ka viņš varētu būt slims,” tādu pieredzi ārste novērojusi praksē „Tāpēc vispārējie veselības izmeklējumi sievietei dod apliecinājumu, ka viņa tiešām ir vesela, ka viņa var dzīvot turpmāk tāpat kā līdz šim.” Tas gan ir tiesa, ka daudzas sievietes nevēlas pievērst uzmanību tiem signāliem organismā, kad kaut kas kaiš. „Iemesls tam var būt, piemēram, laika trūkums vai arī bailes no baltā halāta… Taču visus aicinu tomēr ieklausīties savā organismā, īpaši, ja pamanāt kaut ko aizdomīgu.” Diagnosticējot slimību sākumperiodā, to izārstēt ir vieglāk un ātrāk, nekā ja tā ir ielaista!

Sievišķīgais lūzuma punkts – 35 gadi

Sievietēm visos vecumos jāveic vieni un tieši paši izmeklējumi. Izņēmums ir krūts veselības pārbaudes izmeklējums. Līdz 35 gadu vecumam krūts dziedzera audus izmeklē ar ultrasonogrāfijas metodi, pēc 35 gadiem veic mamogrāfiju.

Kādas apskates un analīzes ir nepieciešamas?

Pārbaudes vislabāk veikt pavasarī, kad ziemā tērētas organismā uzkrātās rezerves, spēks un enerģija.

1. Ģimenes ārsta vai terapeita konsultācija. Šis speciālists iztaujā sievieti par pašreizējo veselības stāvokli, slimību vēsturi, pašsajūtu, sūdzībām un norīko veikt analīzes, piemēram, urīna un asins analīzes.

 2. Urīna analīzes. Pēc tām ārsts redz veselības stāvokli kopumā un var novērtēt nieru funkciju darbību.

 3. Pilna asins aina. Analīžu rezultātos redz pacienta veselības stāvokli, iekaisuma, anēmijas un kādus alerģijas rādītājus.

 4. Krūts dziedzera izmeklējums. Krūts dziedzeris sastāv no tādiem kā vadiem un maisiņiem. Līdz 35 gadiem tiem ir mīksta struktūra, tāpēc jebkādu aizdomīgu veidojumu viegli saskatīt ar ultrasonogrāfijas izmeklējumu. Svarīgi arī tas, ka mamogrāfija ir rentgenoloģisks izmeklējums, tāpēc veicama tikai nepieciešamības gadījumā. Sievietēm vecumā pēc 35 gadiem krūts dziedzera struktūra kļūst biezāka un blīvāka, tāpēc bieži vien krūtīs rodas cistiskas izmaiņas. Ar mamogrāfiju iespējams atrast veidojumu, kas lielāks par vienu centimetru.

Zināšanai

• Ultrasonogrāfisks krūts izmeklējums ir nedaudz lētāks nekā mamogrāfija.
    
• Ja mamogrāfijas laikā atrod kādu veidojumu, nereti to nepieciešams precizēt ar ultrasonogrāfiju. Arī tad, ja nepieciešams veikt punkciju, piemēram, no cistas krūts dziedzerī, vajadzīga ultrasonogrāfiskā apskate.
• Īpaši svarīgi krūtis apskatīt premenopauzālajā un menopauzālajā periodā, tas ir, ap 50 gadu vecumu.
 
• Ļoti mazu veidojumu krūtīs ir grūti sataustīt, jo krūtis nav viendabīgas, tajās ir mazas cistas, sinusi, saistaudi, kas pēc taustes līdzinās maziem veidojumiem.
   
• Arvien populārāka kļūst krūts audu elastības pārbaude, kas ir it kā uzlabots ultraskaņas izmeklējums. Tā laikā skata sabiezējumu cietību – jo sabiezējums cietāks, jo lielāks risks ļaundabīgam veidojumam.
   

5. Elektrolītu pārbaude asinīs. Nosaka svarīgāko mikroelementu – nātrija, kālija, kalcija un hlora – līmeni.

6. Aknu bioķīmiskās analīzes. Tajās izvērsti nosaka holesterīna un cukura līmeni, veic aknu provi un izvērtē, vai aknas pilda savas funkcijas.

7. Nieru bioķīmiskās analīzes. Ļauj novērtēt veselības stāvokli kopumā un nosaka nieru funkciju darbību.

8. Vairogdziedzera hormonu izmeklējumi. Novērtē vairogdziedzeri stimulējošos hormonus, kas būtībā ir kā skrīnings, lai izmeklētu vairogdziedzera funkciju.

9. Elektrokardiogramma. Sirds funkcionālā izmeklēšana.

10. Plaušu rentgens. Šobrīd daudzas aizmirstam, ka rentgens jāveic reizi gadā. Mēs dzīvojam valstī, kur cilvēki slimo ar tuberkulozi un citām plaušu slimībām, kas var pieķerties, bet vēl nebūt pamanītas.

11. Ultrasonogrāfija vēdera dobuma orgāniem. Šajā izmeklējumā ir iespēja apskatīt aknas un nieres. Kāpēc to darīt, ja veic šo orgānu bioķīmisko izpēti? Ultrasonogrāfijā ir iespēja ieraudzīt izmaiņas, kas minētajās analīzēs neparādās, piemēram, metaboliskās izmaiņas, cistas aknās, nierakmeņus vai citus veidojumus. Arī to, vai pareizi uzbūvētas nieres! To būtu vērts zināt sievietēm pirms grūtniecības iestāšanās. Gaidot mazuli, nierēm ir pastiprināta slodze, tāpēc nenoskaidrotas patoloģijas dēļ var rasties sarežģījumi. Bet šādā gadījumā sievietei nav jāuztraucas, ka viņa nevarēs laist pasaulē bērniņu, vienkārši ir citādāka grūtniecības vadīšana.

12. Ginekologa konsultācija. Atkarībā no tā, ko ārsts konstatē, var tikt ņemta arī onkocitoloģiskā analīze vai veikta ultrasonogrāfija.

Dzīvot dzimumdzīvi nozīmē neaizmirst apmeklēt ginekologu vismaz vienu reizi gadā. Tas patiešām ir svarīgi! Arī dāmām pēc 40–50, kurām ir viss kārtībā šajā jomā, ir vīrs, patīkamas attiecības.

! Šo daudzo izmeklējumu un speciālistu apmeklējums beidzas ar ģimenes ārsta vai terapeita slēdzienu (tā paša speciālista, pie kura sieviete devās pašā sākumā), kurā tiek konstatēts – sieviete ir vesela, vai ir nepieciešams ar kādām medicīniskām metodēm veselību uzlabot, vai ir nepieciešami kādi papildu izmeklējumi.

Kā mudināt sievieti veikt profilaktiskās pārbaudes?

Ārste iesaka sievietei, kurai ir bērni, pajautāt: „Vai tu savu bērnu ved pie ārsta? Kāpēc? Vai tādēļ, lai viņš būtu vesels?” Droši vien arī viņas bērns vēlas, lai mamma ir vesela! Savukārt tās sievietes, kuras par ģimeni vēl tikai domā, arī reiz vēlēsies būt veselas mammas veseliem bērniem. Tāpēc svarīgi neaizmirst reizi gadā veikt vismaz ģimenes ārsta un ginekologa apmeklējumu, asins un urīna analīzes.