Sirds kliedziens pēc skābekļa

Avots: Aptiekāra Žurnāls

Pirmo reizi terminu “stenokardija” (angina pectoris) aprakstīja 1772. gadā Heberdens, raksturojot sindromu ar žņaugšanas un trauksmes sajūtu krūtīs, īpaši saistītu ar slodzi. Mūsdienās zināms, ka stenokardija var liecināt par esošu sirds slimību, tā var rasties, ja ir paaugstināts asinspiediens un holesterīna līmenis asinīs, kā arī pēc smagiem diētas pārkāpumiem.

Konsultē kardioloģe Vita Vestmane

„Stenokardija nozīmē, ka sirds muskulim pietrūkst skābekļa, par ko liecina tai raksturīgās pazīmes – žņaudzoša, spiedoša sajūta krūškurvī aiz krūšu kaula (lielākoties), ko izraisa fiziska slodze vai emocionāls stress un atvieglo miera stāvoklis vai medikaments ar darbīgo vielu – glicerīna trinitrātu,” skaidro V. Vestmane. „Retāk diskomforta sajūta ir citās vietās krūtīs, vēdera augšējā daļā, žoklī, rokās, plecos un pirkstos. Pacienti bieži vien sūdzas ne tikai par spiediena, žņaugšanas vai smaguma, bet arī dedzināšanas sajūtu. Stenokardiju var pavadīt elpas trūkums, var būt vājuma sajūta, slikta dūša, nemiers un pat nāves bailes.” Parasti lēkme nav ilgāka par divām–piecām, maksimums 10 minūtēm.

Visbiežāk stenokardija liecina par esošu sirds slimību, taču to var arī izprovocēt koronārās sirds slimības riska faktori – paaugstināts asinspiediens un holesterīna līmenis asinīs, smagi diētas pārkāpumi. „Tāpat riska faktori ir cukura diabēts un smēķēšana – tie arī nosaka sliktāku sirds slimību prognozi, ja pacientam jau ir koronārā sirds slimība,” informē ārste.

Cilvēkam, kuram uznāk stenokardijas lēkmes, kopā ar ārstu jādomā, ko viņš dara nepareizi attiecībā uz savu veselību, kādi ir viņa iedzimtības un citi faktori, kāds ir kopējais kardiovaskulārais risks. Pirms aktivitātes var lietot ārsta ieteikto medikamentu. Tas arī nepieciešams, ja stenokardijas pacients pats vada automašīnu.

Grūti uzkāpt pa kāpnēm

Stenokardijai raksturīgi, ka to bieži vien provocē fiziskā slodze, piemēram, kāpšana pa kāpnēm, iešana kalnup vai pret vēju vai emocionālā slodze. Tā raksturīga pēc bagātīgas maltītes, agri no rīta vai izejot ārpus mājas. Laika gaitā stenokardijai ir tendence kļūt biežākai un simptomiem – smagākiem, tādēļ stenokardija ietekmē cilvēka dzīves kvalitāti, kā arī liecina par nopietnākām sirds veselības problēmām.

Atkarībā no fiziskās slodzes panesības stabilu stenokardiju iedala četrās nosacītās pakāpēs.

1. Kad parastā fiziskā slodze (iešana, kāpšana pa kāpnēm) neizraisa stenokardiju, bet tā rodas, ja ir liela, ātra, ilgstoša slodze vai arī tūlīt pēc tās.

2. Ir viegls parastās fiziskās aktivitātes ierobežojums. Ātra iešana vai kāpšana pa kāpnēm vai kalnup, iešana vai kāpšana pēc tam, kad paēsts, iešana aukstumā, vējā, emocionāls stress var izraisīt stenokardijas lēkmi. Lēkme var rasties, ejot normālā tempā pa līdzenumu vairāk nekā divu kvartālu robežās vai kāpjot pa kāpnēm augstāk par vienu stāvu. Tā var būt arī vairāku stundu laikā pēc pamošanās.

3. Ievērojams fiziskās aktivitātes ierobežojums. Stenokardija rodas, ejot viena divu kvartālu attālumā vai kāpjot vienu stāvu normālā tempā.

4. Nespēja veikt jebkuru fizisko aktivitāti bez diskomforta. Simptomi var būt arī miera stāvoklī.

Nestabilā stenokardija savukārt var izpausties miera stāvoklī un ilgt līdz 20 minūtēm. Tā var arī strauji progresēt, t. i., iepriekš stabila stenokardija īsā periodā, piemēram, trīs četru nedēļu laikā, var kļūt par smagu stenokardiju. „Par to liecina situācija, ja iepriekš cilvēks bez stenokardijai raksturīgajām sāpēm varēja uzkāpt līdz ceturtajam stāvam, bet nu lēkme rodas, nokļūstot tikai otrajā stāvā,” skaidro kardioloģe. „Sākoties žņaudzošajai, spiedošajai sajūtai aiz krūšu kaula, cilvēks spiests apstāties, ievilkt gaisu vai pat lietot medikamentu asinsvadu spazmu likvidēšanai.”

Var būt arī t. s. miera stenokardija, kad, piemēram, nakts laikā, kaut kādu iemeslu dēļ rodas asinsvadu spazmas (sašaurināšanās). Šī stenokardijas forma gan ir daudz retāka nekā slodzes izraisītā un arī grūtāk pierādāma, norāda kardioloģe.

Stenokardija (īpaši nestabilā) bieži vien var norādīt uz pirmsinfarkta stāvokli, kā arī to svarīgi atšķirt no miokarda infarkta. „Gadījumos, kad sāpes ir ilgākas par 20 minūtēm un atšķiras arī citas pazīmes, cilvēkam, visticamāk, ir miokarda infarkts,” brīdina ārste. Izspiedušies auksti sviedri var būt miokarda infarkta pazīme.

Kad uznāk lēkme

Kad cilvēkam rodas sūdzības par sāpēm krūtīs, svarīgi saprast – kur ir sāpes un kādas tās ir (piemēram, trulas, durošas sāpes nav raksturīgas stenokardijai) un cik ilgi? Vēl svarīgi zināt, vai sāpes provocēja slodze vai kaut kas cits. Atgādināsim, ka slodze (ne tikai fiziskā, bet arī emocionālā un vides apstākļu radītā, piemēram, auksts gaiss, kā arī vējš) ir tipisks stenokardiju provocējošs faktors. Jāpiemin arī tāds nozīmīgs stenokardiju izraisošs faktors kā nesaprātīga pārēšanās, kas mūsdienās nebūt nav reta parādība,” informē V. Vestmane. „Gadījumā, ja cilvēkam ir pirmsinfarkta stāvoklis, nepieciešama ārsta palīdzība, tomēr arī šeit farmaceits var palīdzēt, jo svarīgākais ir likvidēt asinsvada spazmu.”

Stenokardija vai cita kaite?

Lai konstatētu, kas ar sirdi notiek slodzes laikā, pacientam ieteicams veikt veloergometrijas izmeklējumu. Tā laikā reģistrētajā kardiogrammā redzams, vai tiešām slodze izprovocē stenokardiju. „Šis slodzes tests nosaka to, vai pacientam ir stenokardija vai nav,” uzsver ārste. Netipiskos stenokardijas gadījumos jāveic papildu izmeklējums, piemēram, koronārajos asinsvados ievadot kontrastvielu, vai kāds cits.

Ja koronogrāfijas izmeklējumā konstatēts asinsvada nosprostojums, to var likvidēt, ievietojot stentu, un cilvēkam vairs nebūs stenokardijas lēkmju, norāda V. Vestmane. Savukārt, ja stenokardiju provocējošie faktori ir arteriālā hipertensija vai cukura diabēts, tie jākoriģē ar atbilstošiem medikamentiem.

Liela nozīme ir neveselīgo dzīves paradumu maiņai, saprātīga fiziskā slodze ir pat ieteicama.