Sievietes hameleonu rotaļas

Ejam, skrienam pa dzīvi, joņojam... Tik daudz jāpaspēj, tik daudz apsolīts un vēl neizdarīts! Līdz kādudien – pauze... Starp citu, Aristotelis bija pirmais, kurš aprakstīja izmaiņas sievietes organismā dzīves otrajā pusē, bet pat vēl daudzus gadsimtus pēc tam ārsti menopauzi neuzskatīja pietiekami nopietnas uzmanības vērtu. Kad zinātnieki izstrādāja mākslīgos hormonus, situācija mainījās.

 Bailes no vecuma

”Tuvojās mana četrdesmitā dzimšanas diena,” atceras 42 gadus vecā Kristīne. ”Šad tad biju dzirdējusi cilvēkus pieminam depresiju, kas nereti pārņemot pirms tādas  jubilejas, taču manā gadījumā vārds depresija būtu bijis par maigu. Pēkšņi šķita, ka brūk viss, ko savām rokām biju uzbūvējusi. Pilnīgs izmisums, melnā josla. Vairs nepazinu pati sevi, jo netiku galā ar neizskaidrojamām garastāvokļa svārstībām. Nekas, ko darīja bērni un vīrs, nebija labi. Arī darbs, kas vienmēr bija sagādājis prieku, nu tikai kaitināja. Droši vien to būtu pametusi, ja vīrs nebūtu atrunājis – mūsdienās jāturas pie tā, kas jau ir. Un tad vēl bezmiegs ne no šā, ne no tā. Pāris nedēļas pirms dzimšanas dienas atklāju, ka stipri kavējas menstruācijas. Kritu panikā. Kā tas var būt?! Mēs taču ar vīru nekad neaizmirsām par izsargāšanos. Turklāt man jau bija trīs bērni pusaudžu vecumā. Par ceturto nevarēja būt ne runas gan tāpēc, ka nevarējām tādu greznību atļauties, gan tāpēc, ka man taču jau 40 un grūtniecība tad saistītos ar zināmu risku... Ginekoloģe, mani izmeklējusi, secināja vai, kā man toreiz šķita, nolasīja nežēlīgu spriedumu: „Jūs negaidāt bērniņu, jums iestājusies menopauze!” Tas bija vārds, kas man vienmēr bija saistījies ar vecumu, ar beigām. Tā arī jutos ‒ kā plauktā noliekams vai miskastē izmetams krāms. Likās, ka dzīve ir nodzīvota un viss skaistais tagad ir pagalam. Klimakss man vienmēr saistījies ar pensijas vecumu, sirmiem matiem, krunkainu ģīmi un štociņu, uz kura balstīties, kad kājas vairs neklausa. Nezināju, ar kādiem vārdiem šo faktu pateikšu vīram. Kā par brīnumu, vīrs to uztvēra salīdzinoši mierīgi un teica, ka mūsu dzīvē taču tāpēc nekas nemainās.”

 Bez vainas vainīgā

”To, ka menopauze nav nekāda joka lieta, sapratu pēc kāda nepatīkama piedzīvojuma darbā,” pieredzēto atceras Ilona (53 gadi). ”Jau labu laiku īsti netiku galā ar nepatīkamām sajūtām. Priekšnieks darbā izsauca visus darbiniekus uz sapulci, to skaitā arī mani, un izteica rājienu par kādu kļūdu, ko viens no mums bija pieļāvis. Vārds netika minēts, tāpēc visi skatījāmies cits uz citu, mēģinot uzminēt, kurš ir vainīgais, un tieši tajā mirklī par sevi manīt lika mani menopauzes simptomi – nosarku un nosvīdu tā, ka nevienam vairs neradās šaubas par to, kurš mūsu kompāniju tā apkaunojis. Lieki teikt, ka ne jau es biju vainīga. Un ko gan es būtu varējusi teikt, ko paskaidrot? Šādi svīšanas viļņi mani piemeklēja visai bieži un visnepiemērotākajās situācijās. Nereti, vadot prezentācijas, nācās slēpt to, ka blūzes un pat žaketes paduses bija sasvīdušas. Tādi karstuma viļņi uznāca pēkšņi un nebija prognozējami. Esmu ļoti sabiedriska, man ir daudz draugu, bet pēkšņi kļuvu noslēgta, man vairs negribējās ne ar vienu tikties.”

 Tās vēl nav beigas!

”Man bija 47 gadi, kad ķermenis pirmoreiz deva ziņu par menopauzes iestāšanos,” stāsta Dana, kurai šobrīd ir 50. ”Tā bija silta jūnija nakts, kad pamodos ar sajūtu, ka mana sirds tūlīt apstāsies. Es, kurai nekad nav bijušas nekādas nopietnas veselības problēmas! Tobrīd nodomāju, ka gals klāt. Ārsts tikai apstiprināja to, ko jau nojautu – ar manu sirdi viss bija vislabākajā kārtībā. Turpmākā mēneša laikā apmeklēju vēl pāris ārstu, bet viņi visi apliecināja, ka ar mani viss ir kārtībā. Kādu dienu par savām sajūtām ieminējos draudzenei, un viņa nosmaidīja, vai tik es netuvojoties savai lielajai M. Kādai vēl M, es tobrīd nesapratu. Tai pašai, ko šobrīd piedzīvoju – menopauzei. Pirmajā brīdī neuztvēru viņas teikto nopietni, jo man taču ir regulāras mēnešreizes! Es vēl nebiju kam tādam gatava. Nākamajā dienā draudzene ieteica man izlasīt internetā kādu rakstu: sapratu, ka aprakstītais ir gluži kā par mani, un biju laimīga, ka beidzot zinu, kāds ir manu nesaprotamo sajūtu iemesls. Izrādās, ka menopauzes pirmie simptomi var parādīties pat daudzus gadus pirms pēdējām mēnešreizēm.

Man menopauze bija kā modinātāja zvans. Tās noteikti nebija beigas ne jaunībai, ne manai dzīvei. Es atklāju, ka man palīdz veselīgs dzīvesveids. Beidzot saņēmos un izslēdzu no uztura sāli, tāpat arī kalorijām bagātu ēdienu, kas tikai varētu vēl vairāk saasināt sirdsklauves, kuru dēļ biju piedzīvojusi daudz šausminošu mirkļu. Es beidzot padomāju arī par sevi, ne tikai par vīru, bērniem, priekšniekiem. Šis posms vienkārši lika man ieklausīties savā organismā. Man ļoti palīdzēja arī joga, elpošanas vingrinājumi. Varbūt skanēs banāli, bet man šis posms tik tiešām bija jauns sākums.”

 Kas jāzina?

Menopauzē smagāk ir tieši emocionālo profesiju pārstāvēm, kuru darbs saistīts ar cilvēkiem. Jo vienkāršāku darbu cilvēks veic (piemēram, fizisku darbu svaigā gaisā), jo labāk. Sēdoša darba darītājām klimakss bieži vien esot daudz sarežģītāks. Un tomēr – pašsajūta būs atkarīga no kopējā veselības stāvokļa, no hormonāliem līmeņiem asinīs, dzīvesveida un tā, kā sieviete spēs sevi gan nostrādināt, gan atpūtināt, jo dāmām, kuras neprot sevi atslābināt un atpūsties, parasti ir problemātiskāka menopauze, stāsta veselības centra ARS ginekoloģe Inese Gailīte. Viņa arī iesaka atlicināt laiku garām pastaigām, peldēšanai, nūjošanai – jebkurai fiziskai aktivitātei, kas sievietei šķiet vistuvākā.

Atklāt menopauzi ir vienkārši – karstuma viļņi un svīšana, īpaši nakts karstumi, kas var būt ļoti traucējoši. Menopauze sākas atšķirīgā vecumā, jo tas saistīts ar iekšējo hormonālo sakārtotību un to, kā strādā orgāni, kuri izstrādā hormonus ‒ arī vairogdziedzeris, ne tikai olnīcas. Arī perioda garums ir atšķirīgs – daļa dāmu pat nepamana, kā pāriet no vienas hormonu situācijas uz citu. Nevar apgalvot, ka menopauze būtu saistīta ar iedzimtību, mātēm un meitām šis posms var noritēt ļoti atšķirīgi.

 Pat tad, ja sieviete izpilda ārsta ieteikumus, var gadīties, ka menopauze norit smagi. Tomēr vienmēr vērts aprunāties ar savu ginekologu, un, ja tas būs nepieciešams, speciālists ieteiks piemērotāko līdzekli menopauzes laikam. Nav vērts mocīties un sagādāt sev nepatīkamus brīžus.