Modernā diatēze ‒ atopija

Modernā diatēze ‒ atopija

Ekonomiski attīstītajās valstīs šī slimība uzliesmo arvien plašāk. Kādreiz to dēvēja par diatēzi, bet ārsti uzskata, ka tas ir novecojis un nepareizs termins, tāpēc tagad to sauc par atopiju. Tā ir alerģiska ādas slimība ar kuru slimo 1020 % iedzīvotāju.

 Bojātā aizsargbarjera

Atopiskā dermatīta galvenie simptomi ir nieze, apsārtums un sausums, papildus var veidoties plaisas un sakasījumi. Ap acīm, locītavu iekšējās virsmās, ādas krokās un smagākos gadījumos – pat uz visa ķermeņa ir niezoši, piepacelti sārti plankumi, no kuriem lobās āda. Dermatologs Raimonds Karls skaidro, ka ādu par atopisku mēdz dēvēt gadījumos, kad cilvēka organismam ir izmainīta reakcija uz dažādiem kairinātājiem. Āda ir ļoti liela un nozīmīga imūno šūnu krātuve. Kad organismā nonāk tādas vielas kā, piemēram, govs piena olbaltumvielas, tomāti, zemenes, šokolāde utt., notiek šūnu aktivācija, kura izraisa ādas iekaisumu un rezultātā veidojas tā sauktā atopiskā āda. Atopiskas pazīmes var izpausties arī elpošanas ceļos un acs gļotādā. Ar laiku, sasniedzot pubertātes vecumu, pārtikas ietekme mazinās, bet pieaug nervu sistēmas ietekme.

Slimībai nav viens izraisītājs, bet var būt vairāki faktori, kas izprovocē tās sākumu. Industriāli attīstītajās valstīs slimības uzliesmojumu saista ar specifisko alergēnu pieaugumu. Ir novērota tendence, ka vairāk slimo iedzīvotāji pilsētās nekā lauku apvidos, jo pilsētas vide ir ekoloģiski piesārņotāka. Atopiskajam dermatītam var būt arī ģenētisks raksturs, kas saistīts ar iedzimtību, un 60 % cilvēku šī slimība parādās pirmā dzīves gada laikā.

Apmēram pusei bērnu atopiskais dermatīts izzūd līdz 18 mēnešu vecumam. Ja slimību veicinošos faktorus neizdodas novērst 23 gadu vecumā, tā var progresēt. Maziem bērniem līdz triju gadu vecumam atopiskā dermatīta saasinājumu var izraisīt pārtikas produkti. Kad šis mehānisms ar pārtikas produktiem agrīnā vecumā iedarbojas, bērna organisms sāk reaģēt arī uz citiem kairinājumiem, tāpēc, ja vērojamas kādas alerģiskas izpausmes, būtu ieteicams bērnam veikt alerģiskos testus. To var darīt jau no sešu mēnešu vecuma un tie palīdz mazināt alerģijas faktorus. Akūtā dermatīta paasinājumu var izraisīt gan fizioloģiski procesi organismā, piemēram, zobu šķilšanās, gan vīrusu infekcijas un pat vienkāršas iesnas, gan medikamenti, kas lietoti to ārstēšanai, sevišķi tādi, kuriem pievienotas piedevas garšas uzlabošanai.

Pubertātes laikā uzliesmojumi var kļūt retāki, taču to nevar uzskatīt par pilnīgu izveseļošanos, jo alerģizējošie faktori var izraisīt slimības uzliesmojumu arī pieaugušā vecumā. Pēdējā laikā arvien biežāk pieaug atopiskā dermatīta saslimstība arī cilvēkiem pēc 30 gadiem. Jaunākie pētījumi liecina, ka vairāk nekā 85 % atopiskā dermatīta slimnieku ir hroniska zeltaino stafilokoku jeb Staphylococcus aureus infekcija. Stafilokoki izdala toksīnu, kas darbojas kā superantigēns, ietekmē imūnsistēmu un nepārtraukti aktivē slimību. Rezultātā veidojas apburtais loks, ko spēj pārraut tikai pareiza un mērķtiecīga ārstēšana.

Katram dermatītam – savs raksturiņš

Ārstēšana parasti tiek pielāgota individuāli un saistīta ar to, vai iestājies slimības paasinājums vai miera stāvoklis. Kosmētiķe Agnese Pētersone iesaka vērsties pie dermatologa jau tad, kad parādās pirmās aizdomas, jo ielaistu dermatītu ir grūtāk kontrolēt. Slimības gadījumā ārsta un pacienta sadarbībai jānotiek regulāri, īpaši saasinoties slimības gaitai, piemēram, mainoties sezonai, jo šai ādas slimībai ir raksturīgi periodiski uzliesmojumi pavasarī, rudenī un ziemā, ar situācijas uzlabošanos vasarā.

Atopiskais dermatīts ir hroniska slimība, kuras pamatā ir iedzimts ādas barjeras bojājums, līdz ar to āda nav aizsargāta pret vielām, ko satur pārtika un ķīmiskie produkti, pret kuriem cilvēkam ir alerģija. Ārstēšanā galvenais ir nodrošināt šīs aizsargbarjeras veselumu. Dermatologs Raimonds Karls atgādina, ka vieglos gadījumos un laikā, kad slimība nav aktīva, ļoti svarīga ir ādas mitrināšana un mīkstināšana. Pie paasinājumiem ieteicams īslaicīgs uz ādas lietojamo hormonu kurss, savukārt tam mazinoties, hormonu vietā jāsāk lietot imūnmodulatori medikamenti, kas neļauj attīstīties iekaisumam. Ārsts noteikti papildus iesaka lietot antihistamīna līdzekļus vai kādus citus medikamentus atkarībā no ādas un vispārējā stāvokļa.

Vācijā praktizējošā kosmētiķe Agnese Pētersone no personiskās pieredzes zina stāstīt, ka vācu ārsti bērniem, kuriem ir atopiskais dermatīts, vai arī tiem, kuriem ģimenē ir nosliece uz šo slimību, izraksta baktēriju kursu zarnu mikrofloras uzlabošanai. Apmēram pusgadu tiek lietotas Enterococcus faecalis un Escherichia coli baktērijas, kuras uzlabo imūnsistēmu un ļoti efektīvi palīdz cīņā ar atopisko dermatītu. Šo preparātu var lietot gan jaundzimušie, gan pieaugušie, kuri vēlas uzlabot savu veselību.

Tikmēr homeopāti uzskata, ka izsitumus nevajadzētu censties ļoti nomākt. Izsitumus nomācot, slimība nekur nepazūd, bet gan pārveidojas citā formā un var pāriet kādā citā slimībā. Līdz ar zālēm, kas palīdz atbrīvoties no niezes, homeopāts pacientam piemeklē tā saukto konstitucionālo, tieši viņam piemēroto līdzekli, kas tiek piemeklēts, ņemot vērā virkni faktoru – kāds ir cilvēks, kā viņš reaģē, cik skaļi vai klusi runā, viņa rakstura īpašības, ķermeņa uzbūve, āda utt. Homeopātiskā ārstēšana mēdz būt ilga – aptuveni tikpat, cik ilga bijusi slimība pirms tās.

 Uzzīmē savu slimību!

Āda atspoguļo ne tikai fizisko, bet arī emocionālo stāvokli, savukārt ādas slimības ir vienas no visizplatītākajām psihosomatiskajām saslimšanām – ķermeniskām kaitēm, kas radušās psihisku faktoru ietekmē. Pasaulē lēnām attīstās arī jauna nozare – psihodermatoloģija, kas pēta, kā ādu ietekmē psihiskais un emocionālais stāvoklis.

Pastāv uzskats, ka alerģiju sekmē apspiestas trauksmes un dusmu izjūtas. Atopiskā dermatīta saikne ar emocionālo stresu parādās 80 % gadījumos. Dermatologs Raimonds Karls skaidro, ka tādā gadījumā jau ir runa par tā saukto neirodermatītu, kad ādas stāvokli pasliktina psihoemocionālais stress un pārdzīvojumi. Tas var piemeklēt arī skolas vecuma jauniešus, piemēram, eksāmenu laikā. Saistība ar stresu ir novērota arī citu ādas slimību attīstībā un paasinājumā. Pat, ja tas nav kaites tiešais cēlonis, pacienta emocionālais stāvoklis var ieviest būtiskas izmaiņas slimības norisē.

Ja slimības veicinātājs ir stress, paralēli tradicionālajai ārstēšanai var palīdzēt arī, piemēram, mākslas terapija – slimību var mēģināt uzzīmēt. Mākslas terapijas iedarbības mehānisms ir vienkāršs – kamēr smadzenes aizņemtas ar radošu darbošanos, tām nav laika pievērsties slimībai. Justies mierīgāk un harmoniskāk var palīdzēt arī mūzikas terapija, piemēram dabas skaņas – putnu balsis, strauta čala un lapu čaboņa, ko var klausīties gan dabā, gan ierakstā.

Cilvēka psihes pētnieki uzskata, ka ar ādas slimībām biežāk sirgst tie, kam ir emocionāli nestabilāka nervu sistēma. Arī tie, kuri ir viegli aizvainojami, un kuriem pastiprināti vajadzīgs atbalsts, novērtējums un glāsti. Savukārt alerģiskas reakcijas biežāk nomoka tos, kuri arvien atkārto, ka nespēj bez citiem dzīvot, vai arī allaž uztraucas par to, ko teiks vai domās citi. Šādiem cilvēkiem bieži ir grūti veidot attiecības, jo viņi psiholoģiski nevar izturēt ne ciešu tuvību, ne tuvības deficītu.

 Aizdzen lietuvēnu – atgūsti naktsmieru!

Tā kā atopiskais dermatīts ir alerģiska, nevis infekcioza slimība, tas nav lipīgs. Taču neestētiskā izskata dēļ psiholoģiski var tikt apdraudētas savstarpējās attiecības un dzīves kvalitāte. Piemēram, rokas spiediens apkārtējiem var būt nepatīkams, jo rokas var būt kraupainas, saplaisājušas un klātas ar asiņainām krevelēm. Problēmas var sagādāt arī iekaisusi, pietūkusi sejas āda, ko grūti maskēt ar dekoratīvās kosmētikas palīdzību, jo tā lobās. Sausās ādas plēksnes nobirstot var atstāt pēdas arī uz apģērba un citur. Atopiskā dermatīta nieze var traucēt arī  naktsmieru. Atopiskais dermatīts ietekmē ne tikai cilvēka dzīves kvalitāti dažādos tās aspektos, bet var sekmēt citu atopisku slimību attīstību, tāpēc ir ļoti svarīgi ievērot ārsta norādījumus ikdienā.

Āda ir kā filtrs un viss kaitīgais, ko mēs uzņemam ar ēdienu, dzērieniem, kā arī gaisa kvalitāte – putekļi, putekšņi, ķīmiski izgarojumi u. c. atstāj iespaidu uz ādu. Taču svarīgākais stūrakmens atopiskas ādas profilaksē ir ādas kopšana. Atopiskas ādas kopšanas līdzekļi, mitrinot un mīkstinot ādu, mazina tās niezi, āda rezultātā netiek bojāta sakasot un tajā neiekļūst infekcija.

Kosmētiķe Agnese Pētersone iesaka arī atteikties no parfimētām dušas želejām un izvairīties no alkohola lietošanas, smēķēšanas un neveselīgas pārtikas. Netradicionālajā medicīnā pastāv viedoklis, ka vajadzētu atteikties arī no nakteņu dzimtas augu (tomāti, kartupeļi, paprika, baklažāni) lietošanas, kā arī samazināt gaļas, īpaši cūkgaļas, patēriņu uzturā. Tāpat nevajadzētu valkāt ne sintētisku, ne vilnas apģērbu, priekšroku dodot kokvilnai. Jāseko, lai nebūtu hroniskas infekcijas perēkļu, piemēram, hronisks deguna blakusdobumu iekaisums, nelaboti zobi u. tml. Jāizārstē kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumi. Ikdienā pietiekams laiks jāatvēl atpūtai un miegam. Mājvietu ieteicams kopt ar eko līdzekļiem, kā arī vēlams atteikties no mīkstā grīdas seguma un paklājiem. Viens no provocējošiem alerģijas faktoriem ir arī dzīvnieku spalvas.

Avots: Aptiekāra Žurnāls



Līdzīgi raksti