Skaidra bilde acu priekšā

Zvanot un jautājot vecākiem, ko vajadzētu viņiem aizvest, atbildi parasti jau zinām no galvas: “Neko nevajag! Paši esat vislabākā dāvana!”  Tomēr ir kāds lielisks ciemakukulis, kas vecākus darīs redzīgākus tiešā nozīmē – tie ir luteīnu saturošie preparāti. Starp citu, savam tētim arī jubilejās pie dāvanas vienmēr pasniedzu pāris iepakojumu, kā pati smejos – puķu vietā! Tētis arī apzinīgi tos lieto nu jau gadus desmit, un acu dakterīte viņu slavē, ka viss turoties normas robežās. Arī neskaitāmi pētījumi apliecina, ka luteīns pamatoti tiek ieteikts senioriem acu veselības  profilaksei un dažādu ar redzes defektiem  saistītu procesu novēršanai, tas  palīdz  izvairīties no daudzām vecuma izraisītām redzes problēmām.

 Gadiem ir nozīme

Zinātniski pierādīts, ka luteīns aizsargā un nodrošina  labu  redzi.  Šī viela, kas atrodama kliņģerītēs un zaļo lapu dārzeņos, ir arī cilvēka acs tīklenē – mākulā.

Acij skatoties taisni, mākula ir tīklenes centrālais punkts, kurā satiekas caur radzeni un lēcu nākošie gaismas stari. Līdzīgi kā fotoaparātā attēls uz tīklenes nonāk caur kameras atvērumam līdzīgo lēcu. Ja mākulā notikušas izmaiņas, zūd attēla centrālā daļa, it kā tā priekšā būtu neskaidrs, miglains  plankums. Pārējais attēls var saglabāties skaidrs. Acs vēl joprojām labi redz sānu objektus, jo perifērā  redze parasti netiek traucēta. Tieši šā iemesla dēļ mākulas deģenerācija viena pati pilnīgu aklumu neizraisa.  Tomēr apgrūtinošs vai neiespējams kļūst  precīzs darbs ar ļoti tuvu esošiem objektiem. Bez šā mazā laukumiņa nav iespējama mūsu taisni uz priekšu redze, kas  padara problemātisku lasīšanu un rakstīšanu, arī šūšanu vai citus līdzīgus  darbus.  Lai gan mākulas deģenerācija visbiežāk sastopama pacientiem gados, ne vienmēr centrālās redzes zudums rodas tikai tāpēc, ka acs noveco. Involucionārā  jeb tieši ar novecošanos saistītā mākulas deģenerācija  sastopama apmēram 70% gadījumu. Tās cēlonis ir mākulas audu sairšana vai nodalīšanās, tiem kļūstot plānākiem un smalkākiem.

Dīvainās līnijas un jocīgie burti

Dažkārt mākulas deģenerāciju izraisa acu traumas, infekcijas vai iekaisumi. Apmēram 10% gadījumu sastopama eksudatīvā mākulas deģenerācija. Parasti mākulu aizsargā plāna audu kārtiņa, kas to atdala no acs aizmugurējā daļā, kuru  bagātīgi klāj ļoti smalki  asinsvadi. Dažreiz šie asinsvadi plīst vai asiņo, tad veidojas rētaudi. Bieži šajos rētaudos  aug jauni, acij nevajadzīgi  asinsvadi. Tie ir īpaši smalki un jutīgi, viegli plīst un sulo. Asinis un sulošanās iznīcina mākulu un izraisa tālāku rētošanos. Redze tiek izkropļota un aizmiglojas, un blīvie rētaudi bloķē acs centrālo redzi. Ir arī mākulas deģenerācijas veidi, kas sastopami jauniem cilvēkiem, kad smalko audu bojājumu cēloņi ir trauma, infekcija vai iekaisums. 

Ja mākulas deģenerācija notikusi tikai vienā acī, sākumā to pat grūti pamanīt, ja otra acs ir labā stāvoklī. Bieži vien paiet krietns laiks, pirms tiek ievērotas redzes izmaiņas. Mākulas deģenerācijas simptomi katram pacientam var būt dažādi. Dažreiz redzi zaudē tikai viena acs, kamēr otrai vēl daudzus gadus saglabājas laba redze. Viens no mākulas deģenerācijas simptomiem var būt nespodrs krāsu attēls, lasot redzami saplūduši burti, taisnas līnijas izskatās izliektas, un dažreiz attēla centrālā daļa izskatās vairāk izkropļota nekā pārējā tā daļa. Attēla centrā parādās tumšs vai neskaidrs laukums. Savukārt luteīns spēj samazināt mākulas deģenerācijas veidošanos un  attīstību, kā arī labvēlīgi iespaido vispārējo acs veselību.

Ēdienkarte acīm

Pavisam vienkāšas izmaiņas ikdienas ēdienkartē var ietekmēt acu un redzes stāvokli. Piemēram, virziņkāposti, spināti ir labs luteīna avots. Luteīna uzņemšanai uzturā jālieto daudz un dažādi zaļie dārzeņi – brokoļi, pētersīļi, cukini, pipari, arī bietes, kukurūza, ķirbji, kāļi un rāceņi. Teksasas  zinātnieku pētījumu dati liecina, ka, uzturā lietojot zaļumus, samazinās risks arī saslimšanai ar vēzi, sirds un gremošanas  trakta slimībām. Tas nozīmē, ka labumu gūst ne tikai acis, bet gan viss organisms. Ļoti vērtīgi  ir arī  augļi un ogas – mellenes, mango, melones, papaijas, apelsīni, aprikozes, persiki.  Tikai ir viens būtisks nosacījums – gan minētie dārzeņi, gan  augļi, gan ogas  ik dienas būtu jānotiesā nereāli lielā apjomā. Piemēram, jāapēd  lielā bļoda ar svaigiem spinātiem vai ap divdesmit kilogramiem tomātu, brokoļu  vai virziņkāpostu. Arī putnu olu dzeltenumi satur luteīnu, bet  nāktos dienā nolocīt veselas trīsdesmit (!) olas, lai luteīna deva būtu pietiekama. Ņemot par pamatu  klasisku pieauguša cilvēka ēdienkarti, zinātnieki izrēķinājuši, ka ar pārtiku iespējams  uzņemt  aptuveni  no viena līdz trim miligramiem luteīna, taču optimālais daudzums  labas redzes funkciju nodrošināšanai ir seši miligrami. Tieši tāpēc trūkstošā  luteīna deva jāuzņem ar medikamentiem.

 Bez aklajām vistiņām

 Ar  vecuma mākulas deģenerāciju sirgst vairāk nekā trīsdesmit miljonu cilvēku visā pasaulē un gandrīz deviņos procentos gadījumu mākulas deģenerācija izraisa pilnīgu redzes zudumu. Mūsdienās tas ir viens no galvenajiem redzes zaudēšanas iemesliem. Lai arī šī saslimšana raksturīga pacientiem vecumā virs piecdesmit, tā, līdzīgi kā citas kaites modernajā pasaulē, kļūst arvien jaunāka un cēloņi meklējami ne tikai ģenētikā un iedzīvotāju novecošanā, bet arī mūsu dzīvesveidā. Ikdienas praksē oftalmologi arvien vairāk sastopas ar vidēja vecuma pacientiem, kuri sūdzas par nogurumu un diskomfortu, strādājot ar datoru. Cilvēkus satrauc redzes kvalitātes pasliktināšanās, īpaši vakaros, kas rodas pēc ilgstošas sēdēšanas pie datora. Pētījumos ir pierādīts, ka līdz pat 90 procentiem ar datoru strādājošo izjūt šos ar acīm saistītos  simptomus. Visbiežāk tiek minētas acu sāpes, dubultošanās, galvassāpes, neskaidra redze. Skaitliskā izteiksmē pasaules mērogā varētu būt ap sešdesmit miljoniem cilvēku ar šādām sūdzībām! Palielinoties datorlietotāju skaitam, pieaug arī ļaužu skaits ar redzes kvalitātes pasliktināšanos, līdz ar to šī problēma ļoti plaši tiek apspriesta medicīnas literatūrā. Un līdztekus citiem ieteikumiem, tiek minēta arī luteīna loma. Kompleksie preparāti acu veselībai ar luteīnu satur komponentus, kas palīdz saglabāt redzi, uzlabo asins mikrocirkulāciju un aizsargā šūnas no brīvo radikāļu kaitīgās iedarbības.  Šie medikamenti ietekmē tā dēvēto vistas aklumu jeb redzi krēslā (nepietiekama apgaismojuma apstākļos).  Luteīns nodrošina pareizo mākulas pigmenta blīvumu acīs, savukārt tas iesaistās gaismas un tumsas uztveršanas procesā, kā arī stiprina kapilāru sieniņas un uzlabo asins mikrocirkulāciju, palīdzot novērst acs lēcas apduļķošanos. Pētījumi apliecina, ka aptuveni sešdesmit gadu vecums ir robeža, kad lielai daļai cilvēku jau parādījušās problēmas ar redzi, bet iespēja izvairīties no vistas akluma ir  panākama ar luteīna preparātu palīdzību.

Nevērība nevietā

Diemžēl redzes traucējumi bieži vien tiek uztverti kā norma. Arī kolēģiem, draugiem, radiem ir līdzīga pieredze, tāpēc tiek parunāts par kaitīgo datorekrāna starojumu un tā provocētajām redzes asuma izmaiņām, taču rīcība neseko. Drīzāk cilvēks nolemj iegādāties jaunas, stiprākas brilles, nevis doties pie acu ārsta un risināt problēmu ilgtermiņā. Iespējams, attur bailes, ka mēnešiem ilgi būs jādzer zāles. Redzes pasliktināšanās tiek ignorēta, un bieži vien pirmie slimības simptomi nav pamanīti. Viens no straujas izplatības iemesliem ir tieši informācijas trūkums un daļai  raksturīgā nevērība pret veselības problēmām, kamēr tās nepiespiež likties gultā vai  zaudēt būtiskas organisma funkcijas.  Arī sākotnēji šķietami nelieli redzes traucējumi var būt signāls saslimšanai. Piemēram, paaugstināta acu jutība pret gaismu, redzes asuma un krāsu spilgtuma samazināšanās, burtu pazušana lasot, plankumu parādīšanās redzes centrā var būt pirmie nopietnās kaites – mākulas deģenerācijas – brīdinātājsimptomi. Tas nozīmē, ka cilvēks zaudē iespēju redzēt objektu, ko tieši uzlūko, tas kļūst miglains vai izzūd pilnībā. Pasliktinoties redzei, radikāli  mazinās cilvēka dzīves kvalitāte. Progresējot, tā var novest līdz neatgriezeniskai redzes zaudēšanai. Ja cilvēku ir skārusi mākulas deģenerācija, to pilnībā apturēt nav iespējams, taču var palēnināt slimības attīstību. Taču galvenais – ar profilaksi (pareizu ēdienkarti un luteīna preparātiem) ievērojami mazināt saslimšanas risku. Jāizprot, ka ar gadiem jebkuram (arī visveselīgākajam un visapzinīgākajam cilvēkam) vājinās acu aizsargsistēma. Acs tīklenes centra filtru veido īpaši pigmenti karotinoīdi – jau minētais luteīns un zeaksantīns. Gadiem ejot, saules gaismas un brīvo radikāļu ietekmē šo elementu blīvums samazinās, acs kļūst neaizsargāta, un tas ir sākums mākulas deģenerācijas procesam. Tādēļ būtiski jau no 40 gadiem regulāri pārbaudīt redzi reizi gadā un profilakses nolūkos rūpēties, lai acis saņem visas nepieciešamās barības vielas. Un luteīns un zeaksantīns  satur nepieciešamos elementus redzes veselībai.

Fakti pārliecina

Luteīnam ir milzīga loma arī kataraktas profilaksē, to izmanto šīs nopietnās kaites ārstēšanas procesā, lai stabilizētu rādītājus. Katarakta bieži vien lielākajai daļai pacientu pakāpeniski attīstījusies piecpadsmit, divdesmit vai vēl vairāk gadu laikā, līdz sešdesmit, septiņdesmit gadu slieksni sasniegušajiem senioriem jau ir smagas problēmas. Zinātnieki izsaka viedokli, ka, laikus pamanīta, šī kaite varētu tikt nobremzēta ar pietiekamu luteīna preparātu uzņemšanu profilaktiskos nolūkos. Amerikas Savienotajās Valstīs veikts pētījums pierādījis, ka 72 dienu luteīna preparātu lietošanas kurss par piecpadsmit procentiem uzlabojis mākulas pigmenta līmeni . Jau pagājušā gadsimta pašās beigās astoņu gadu garumā veikta pētījuma rezultāti (tajā kopumā bija iesaistīti ap 36 tūkstošiem brīvprātīgo dalībnieku) liecina, ka tie, kuri regulāri ēda ar luteīnu bagātu pārtiku biežāk nekā divas reizes nedēļā, gandrīz par divdesmit procentiem retāk bija spiesti veikt kataraktas operāciju, salīdzinot ar tiem, kas reti lietoja luteīnu saturošus dārzeņus un augļus. Atkārtots pētījums pagājušajā gadā, kurā gan piedalījās mazāks brīvprātīgo skaits, deva ļoti līdzīgus, gandrīz identiskus rezultātus.